Kūku cepējas Ritas stāsts, kas pagājušajā nedēļā plaši izskanēja medijos un sociālajos tīklos, satricināja daudzus. Tas sabiedrībā atkārtoti raisīja diskusijas par uzņēmējdarbības vidi Latvijā, kā arī birokrātijas slogu, kas mazajiem uzņēmējiem jāpanes. Ekonomikas ministrija (EM) nākusi klajā ar piedāvājumu, kā atvieglot dzīvesstila uzņēmumu dzīvi.
EM diskusijās ar uzņēmējiem identificējusi vairākas problēmas nozarē. Uzņēmējdarbības uzsācēju un mazo uzņēmējdarbības veicējus nomāc augsts darbaspēka nodokļu slogs uzņēmējdarbības uzsākšanas posmā, finansējuma nepietiekamība, kā arī virkne problēmu ar tirgus vajadzībām neatbilstošu tiesisko regulējumu, vēsta EM sagatavotais konceptuālais ziņojums.
Vienlaikus gan katrā kategorijā – strauji augošie uzņēmumi, uzņēmējdarbības uzsācēji, dzīvesstila uzņēmumi – pastāv savas problēmas, liecina EM izpētītais. Lai arī šīm uzņēmumu kategorijām no valsts puses ir jau pieejams dažādu veidu atbalsts, esošie atbalsta instrumenti nav pietiekami, atzīst ministrija.
Dzīvesstila uzņēmēji – līdz trim darbiniekiem un 12 tūkstošiem
EM vīzija paredz veicināt dzīvesstila uzņēmējdarbību Latvijā. Uzņēmumiem ar mazu saimnieciskās darbības apgrozījumu EM ieskatā nepieciešams saglabāt līdzšinējos piedāvātos nodokļa maksāšanas režīmus un noteikt, ka par uzņēmējdarbību ar apgrozījumu līdz 10 minimālajām mēnešalgām jāpaziņo Valsts ieņēmumu dienestam (VID).
Vienlaikus nepieciešams ieviest patentmaksu (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, VSAOI un iedzīvotāju ienākuma nodoklis, IIN) 150 eiro mēnesī, ja saimniecisko darbības apgrozījums ir līdz 12 tūkstošiem eiro gadā, bet pie noteiktiem nosacījumiem nepārsniedz 24 tūkstošus eiro gadā. Lai izmantotu šādu režīmu, uzņēmuma darbinieku skaits nedrīkst pārsniegt trīs.
Ja uzņēmumā ir viens darbinieks – pieļaujamais apgrozījums varētu būt 1000 eiro mēnesī un nomaksājamā patentmaksa – 150 eiro apmērā. Ja uzņēmumā ir divi darbinieki, pieļaujamais apgrozījums varētu būt 1500 eiro mēnesī un nomaksājamā patentmaksa – 150 eiro, bet par otro darbinieku jāmaksā minimālās sociālās iemaksas (pašlaik 126,13 eiro). Savukārt, ja nodarbināti trīs cilvēki, pieļaujamais apgrozījums varētu sasniegt 2000 eiro mēnesī un nomaksājamā patentmaksa būtu 150 eiro apmērā, kā arī par otro un trešo darbinieku jāmaksā minimālās sociālās iemaksas (kopā – 252,26 eiro).
EM piedāvātais risinājums paredz virkni ieguvumu, kā arī risku. Ministrija paredz, ka risinājums samazinās uzņēmuma vēlmi slēpt patiesos ienākumus uzņēmumā. Vienlaikus gan paredzētas samazinātas sociālās garantijas darbiniekiem, ja netiek veiktas sociālās iemaksas vismaz minimālā apmērā.
Galvenais uzdevums piedāvātajiem priekšlikumiem ir radīt priekšnosacījumus, lai paši mazākie uzņēmējdarbības veicēji var veikt saimniecisko darbību, neradot būtisku slogu uz valsts un pašvaldību sociālo budžetu, piemēram, prasot pabalstus kā sociāli maznodrošinātie.
EM cer, ka līdz ar izmaiņām Latvijā radīsies 1000 jauni dzīvesstila uzņēmumi. Plānots, ka jaunie uzņēmumi valsts budžetā veiks iemaksas – patentmaksu – 1,8 miljonu eiro apmērā no 2018. gada līdz 2020. gadam.
Ministrija uzsver, ka netiek plānots mainīt nosacījumus pašlaik esošajiem patentmaksātājiem, kuri strādā pēc esošajiem noteikumiem. Taču plānotās izmaiņas paredzēs iespēju šiem patentmaksātājiem pieteikties jaunajam maksājuma veidam.
Latvijas uzņēmumu profils
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2014. gadā Latvijā bija 98 863 ekonomiski aktīvie individuālie komersanti un komercdarbības, no kuriem 99,6% atbilda ES noteiktajai mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) definīcijai. Līdz ar to EM atzīmē, ka Latvijas tautsaimniecības balsts ir tieši mikro un mazie uzņēmumi.
Vienlaikus tikai 5% no Latvijas tautsaimniecības eksporta aizņem mikro un mazie uzņēmumi, salīdzinoši ES tie ir 20%, norāda EM.
Pēdējo gadu laikā ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir konstanti audzis. Ja 2011. gadā uz 1000 iedzīvotājiem bija 69 uzņēmumi, tad 2014. gadā jau 83.
Saskaņā ar VID datiem jauni uzņēmumi, kas nav strauji augoši, Latvijā trīs gadu periodā sasniedz līdz 20 000 – 40 000 eiro apgrozījumu un pamatā nodrošina vidēji trīs līdz piecas darba vietas uzņēmumos.
Ziņots, ka EM sagatavojusi jaunu piedāvājumu uzņēmējdarbības uzsācēju atbalstam, piedāvājot atšķirīgu pieeju startapiem – strauji augošiem tehnoloģiju uzņēmumiem un pārējiem, kas sāk cita veida uzņēmējdarbību. Par to vairāk var lasīt šeit.
Konceptuālo ziņojumu par uzņēmējdarbības uzsākšanas un mazās uzņēmējdarbības ekosistēmu un turpmāk nepieciešamajiem atbalsta stimuliem Ministru kabineta komiteja skatīs pirmdien.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
