Latvijas Ostu asociācijas vadītājs Kārlis Leiškalns ir skeptisks par projekta "Rail Balitca" ekonomisko pamatotību.
Viņš norādīja – lai arī projekts nozīmē lielas investīcijas Latvijas tautsaimniecībā un Eiropas Savienības finansējumu, tā ekonomiskā pamatotība ir apšaubāma.
Pēc Leiškalna teiktā, ja projekts būtu ekonomiski pamatots, tad to, visticamāk, īstenotu kāda privāta kompānija, nevis Baltijas valstis. Svarīgs jautājums ir par infrastruktūras uzturēšanas izmaksām pēc tam, kad tā būs uzbūvēta.
"Rail Baltica" būvniecība ir daļa no TEN-T tīkla ziemeļu-dienvidu transporta koridora attīstības, kas savienos Baltijas valstis ar Polijas un pārējās Eiropas Savienības dzelzceļa tīklu. Projekts ietver pamattrases būvniecību Latvijas teritorijā no Igaunijas-Latvijas robežas šķērsojuma Salacgrīvas novadā līdz Latvijas-Lietuvas robežas šķērsojumam Bauskas novadā, šķērsojot Daugavu pie Saulkalnes, cauri Rīgai, nodrošinot "Rail Baltica" pieslēguma izbūvi starptautiskajai lidostai "Rīga", Daugavas labā un kreisā krasta ostas infrastruktūrai, kā arī citas saistītās infrastruktūras (kravu un pasažieru termināļi, apkopes punkts, depo u.c.) būvniecību.
Dzelzceļa līnija plānota kā elektrificēta divceļu līnija, kas paredzēta gan pasažieru, gan kravas vilcienu kombinētajai satiksmei. Rīgas pilsētā un starptautiskajā lidostā "Rīga" ir paredzēts izbūvēt starptautisko vilcienu pasažieru termināli, bet Salaspils novadā (Saulkalnē) – multimodālu kravu termināli. Dzelzceļa pamattrases garums ir 263 kilometri. Projektētais dzelzceļa līnijas maksimālais ātrums ir 240 kilometru stundā.
Projekts var pretendēt uz 85 % Eiropas Savienības līdzfinansējumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
