Koks, ziepes, dizains – kā Ķīnā klājas Latvijas uzņēmumiem  (23)

"Ķīna runā par tādiem projektiem kā "Rail Baltica" vai citiem fundamentāliem miljardu projektiem. Mēs mēģinājām kļūt par dalībnieku Ķīnas un Austrumeiropas investīciju fondā, bet tur mazākā lote ir 100 miljoni eiro. Jāsaka, ka uz šādiem projektiem mēs Latvijā vēl neesam gatavi," septembra sākumā darba vizītes laikā Ķīnā žurnālistiem Pekinā sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Viņš uzteic Satiksmes ministrijas darbu, organizējot konteineru satiksmi starp Ķīnu un Rīgas ostu. Pagaidām gan vēl ir atklāts jautājums par to, kā notiks sadarbība Ķīnas virzītā Jaunā zīda ceļa iniciatīvā vai tā paplašinātajā "Viena josta, viens ceļš" ("One road, one belt") versijā. Cerības par Latvijas iekļaušanos šajā Ķīnas starptautiskās ekonomiskās partnerības iniciatīvā paver fakts, ka viens no vienotā tirdzniecības ceļa punktiem "Great stone" paredzēts Baltkrievijā, bet tam būs nepieciešama izeja uz Baltijas jūru.

Ašeradens uzsver, ka mēroga dēļ Latvijai ir ļoti būtiska uzņēmumu līmeņa sadarbība, kur jau šobrīd ir vairāki veiksmīgi daudzsološi piemēri.

Faktam, ka Latviju Ķīnā nepazīst, nav nozīmes, uzskata "Latvijas - Ķīnas starptautiskā centra" vadītāja Kjana Ju. Viņas uzņēmums palīdz Latvijas produktiem atrast partnerus Ķīnas tirgū. Viņa atklāj, ka patērētāji šajā valstī īpašu uzmanību pievērš tam, kas ir šo produktu importētājs Ķīnas tirgū, jo ir izplatītāji, kas iemantojuši uzticību, bet ir tādi, kas mēdz neizcelties ar labas kvalitātes produktu izvēli. Viņa uzsver, ka, piemēram, šprotēm izdevies piesaistīt izplatītāju, kam Ķīnā ir ļoti laba slava.

Kvalitātes problēmu dēļ ķīnieši galvenokārt izvēlas tikai importa pārtikas produktus, priekšroku dodot tikai saviem dārzeņiem, rīsiem un tipiskajiem Āzijas virtuves produktiem.

Virzot šprotes Ķīnas tirgū, Ju apsvērums ir šāds: ja ķīnieši vēlas iegādāties sieru, viņi meklē Itālijas produktus, ja pienu - Vācijas, bet Latvija savu nišu varētu atrast ar zivju konserviem.

2015. gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Ķīnu bija 567,3 miljoni eiro, kas ierindoja Ķīnu 12. vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru starpā. 2015. gadā Ķīna bija Latvijas 23. nozīmīgākais eksporta un 9. nozīmīgākais importa partneris. Tirdzniecības bilance ar Ķīnu bija negatīva (-340,6 miljoni eiro).

Esot Ķīnas galvaspilsētā, ir grūti nepamanīt "Stendera" veikalus. Tie atrodas lielākajos tirdzniecības centros starp franču "dārgā gala" kosmētikas produktu veikaliem.

Patlaban "Stendera" partneri Ķīnā atklājuši 130 šāda nosaukuma tirdzniecības vietas 43 pilsētās.

Kā portālam "Delfi" skaidro "Stendera" mārketinga un komunikācijas vadītāja Baiba Čipa-Ziemele, pašlaik Latvijas kosmētikas produktu ražotāja bizness Ķīnā veido ap 30% no uzņēmuma kopējā apgrozījuma. Lai gan kompānijas veikali Ķīnā darbojas pēc franšīzes principa, proti, tos vada cits uzņēmums, tajos tirgotie produkti ir ražoti Latvijā.

Ķīnu uzņēmums sācis iekarot jau 2007. gadā. "Kā lielākais veiksmes faktors zīmola izaugsmei Ķīnā ir sadarbības partneri. Viņu pieredze un zināšanas ļoti palīdz dažādu loģistikas un juridisko jautājumu kārtošanā, kā arī tirdzniecības vietu izvēlē un koordinēšanā. Biznesa vides, kultūras un mentalitātes atšķirības reizēm rada grūtības komunikācijā un lēmumu pieņemšanā, tomēr deviņu gadu sadarbības laikā esam pieslīpējušies," stāsta Baiba Čipa-Ziemele.

Viņa atzīst, ka ne visi produkti bija piemēroti Ķīnas tirgum, tādēļ nācies pielāgoties vietējā tirgus prasībām attiecībā uz produktu aromātu, iepakojumu, tekstūru.

Pēdējais pieejamais "Stendera" finanšu pārskats par pilnu gadu ir par 2014. gadu, kad uzņēmuma apgrozījums bija 6,24 miljoni eiro. Pērn ražotājs mainīja savu finanšu gadu, un tagad tas sākas 1. aprīlī.

"Kompānija pēc kompānijas lēnām cīnās par savu vietu Ķīnas tirgū. Mēs redzam, ka "Cido" ir savi pārstāvji šeit. Es ļoti uzmanīgi sekoju līdzi tam, kā attīstās lieta ar "Food Union", kas šobrīd Šanhajā būvē savu rūpnīcu. Viņi vēl meklē savu tirgus nišu - sāka ar saldējumu, kam sekoja dažāda tipa jogurta izstrādājumi, bet tagad viņi runā par piena eksportu. Viņi meklē savu nišu, bet to atradīs," pārliecināts ekonomikas ministrs.

No jūnija "Food Union" grupa, kurā ietilpst "Rīgas piena kombināts", "Valmieras piens" un "Rīgas piensaimnieks", paralēli saldējumam eksportē arī pienu - ar jūras konteineriem divas, trīs reizes mēnesī. Jau līdz šā gada beigām uz Ķīnu plānots aizvest ap 300 tonnām piena.

"Plānots, ka gada laikā Ķīna varētu kļūt par vienu no piecām "Food Union" lielākajām eksporta valstīm, tādējādi ļaujot uzņēmumam daļēji kompensēt zaudējumus, kas radušies Krievijas noteiktā piena produktu importa embargo dēļ," uzsver kompānijā.

Tāpat uzņēmums Ķīnā būvē divas rūpnīcas, kas darbu varētu sākt 2018. gadā. Rūpnīcās plānots izmantot Latvijā un ne tikai Latvijā ražotus piena subproduktus, piemēram, biezpienu, tālākai apstrādei.

Latvijas interjera priekšmetus kopš pērnā gada Šanhajā iespējams aplūkot un iegādāties izstādē "Very Latvia". Tās izveidotājs Krists Solovejs portālam "Delfi" atklāj, ka sākotnēji ideja radusies kā "smuks ofiss".

"Mēs saskārāmies ar problēmu, ka ķīniešiem, kas nāca runāt, nebija ne mazākās nojausmas par to, kas ir Latvija," skaidro Solovejs. Tam ir gan labā, gan sliktā puse - no vienas puses jāpaveic ļoti liels izskaidrojošais darbs, bet no otras - "mēs varam stāstu izstāstīt tā, kā gribam, jo ķīniešiem par mums nav stereotipu". "Smukajā ofisā" redzamās mēbeles, sveces un citi interjera priekšmeti apmeklētājiem patikuši, un viņi vaicājuši, kur šos produktus iespējams nopirkt. Ja sākotnēji preču piedāvāšana notikusi "hobija līmenī", tad tagad tas pārvērties par biznesu, lai gan tas joprojām ir sākuma fāzē.

"Very Latvia" Ķīnas tirgū piedāvā "Munio Home" dizaina priekšmetus, "Mint mēbeles", "An&Angel" stikla izstrādājumus, "Mammas lampas" gaismekļus un citu Latvijas ražotāju darinājumus. Tāpat uzņēmums piedāvā arī mākslinieka Edgara Amerika darbus, kas darināti no kūdras. Viņš izstrādājis arī metodi, lai kūdru izmantotu kā dekoratīvu apdari izsmidzināma aerosola veidā. Tomēr zināms šķērslis ir nepieciešamība pārliecināt potenciālos klientus, ka šāda apdare nav labu mēbeļu bojāšana, ko iespējams izdarīt tikai parādot gala rezultātu. Arī "IKEA" lielie panākumi Ķīnā skaidrojami ar to, ka ķīniešiem patīk aplūkot un iegādāties jau iekārtotu istabu, uzskata Solovejs. Līdzīgu metodi savu produktu pārdošanā izmanto arī Latvijas interjera produktu ražotāji: viņi sadarbojas ar arhitektiem un dizaineriem, panākot, ka preces tiek izvietotas tā sauktajos demo dzīvokļos.

Latvijas uzņēmumiem radītas arī citas platformas, kurās tie kopīgiem spēkiem var censties ieiet Ķīnas tirgū. Jau ziņots, ka septembra sākumā Pekinā divu nedēļu garumā notika Latvijas dienas "Taste Latvia". Pēc tam Ķīnā sākusies Latvijas produktu mārketinga kampaņa.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra Pekinā noslēgusi sadarbības līgumu par virtuāla Latvijas preču paviljona izveidi. Šāda sadarbība ļaus klientiem preces iegādāties tiešsaistē, bet uzņēmumiem - tās nosūtīt ar atvieglotām atmuitošanas iespējām, skaidroja aģentūras vadītājs Andris Ozols.

Kopš šā gada jūnija Ķīnas pilsētā Ningbo darbojas arī taustāms Latvijas preču paviljons. To uztur vietējā kompānija, kas nodarbojas ar vairāku Latvijas produktu, piemēram, "Cido" sulu un "Lielvārdes alus" importu. Septembra sākumā ar šo izplatītāju noslēgta nodomu vienošanās par zivju konservu ražotāja "Gamma-A" produktu piegādi 200 tūkstošu eiro vērtībā.

"Delfi" jau vēstīja, ka, neraugoties uz to, ka Ķīnas tirgus Latvijas kokrūpniekiem ne tuvu nav starp svarīgākajiem, tieši šī nozare ir lielākais Latvijas eksportētājs uz Ķīnu.

Tiesa gan, Ķīnas tirgus pagaidām vēlas importēt tikai izejmateriālus, šo politiku īstenojot ar ievedmuitas atcelšanu izejvielām un nosakot milzīgas nodevas produktiem ar pievienoto vērtību.

Šis ir būtiskākais iemesls, kādēļ kokrūpnieki Ķīnas virzienā raugās skeptiski. Tomēr šīs valsts milzīgais iedzīvotāju skaits neļauj to ignorēt un liek meklēt vietējos partnerus.