Foto: AFP/Scanpix
Ķīnas tirgus mēroga un kultūras atšķirību dēļ biznesa saišu izveidošana nav ātrs process. Pašlaik vērojama Ķīnas valsts sektora labvēlība pret Centrālās un Austrumeiropas valstīm, tādēļ pastāv cerība, ka Latvijas eksports uz šo valsti varētu augt. Tomēr jau tagad ir virkne nozaru un uzņēmumu, kam izdevies noenkuroties Ķīnas tirgū.

"Ķīna runā par tādiem projektiem kā "Rail Baltica" vai citiem fundamentāliem miljardu projektiem. Mēs mēģinājām kļūt par dalībnieku Ķīnas un Austrumeiropas investīciju fondā, bet tur mazākā lote ir 100 miljoni eiro. Jāsaka, ka uz šādiem projektiem mēs Latvijā vēl neesam gatavi," septembra sākumā darba vizītes laikā Ķīnā žurnālistiem Pekinā sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Viņš uzteic Satiksmes ministrijas darbu, organizējot konteineru satiksmi starp Ķīnu un Rīgas ostu. Pagaidām gan vēl ir atklāts jautājums par to, kā notiks sadarbība Ķīnas virzītā Jaunā zīda ceļa iniciatīvā vai tā paplašinātajā "Viena josta, viens ceļš" ("One road, one belt") versijā. Cerības par Latvijas iekļaušanos šajā Ķīnas starptautiskās ekonomiskās partnerības iniciatīvā paver fakts, ka viens no vienotā tirdzniecības ceļa punktiem "Great stone" paredzēts Baltkrievijā, bet tam būs nepieciešama izeja uz Baltijas jūru.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!