Pastāv bažas par turpmāko Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma apmēru dzelzceļa projektam "Rail Baltica", piektdien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē atzina Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Tavars (ZZS).
Viņš norādīja, ka šis projekts var pretendēt uz ES līdzfinansējumu līdz 85% apmērā no izmaksām, taču ir bažas par to, kas saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES un citiem ekonomiskajiem aspektiem notiks ar savienības budžetu un kā tas varētu atsaukties uz projektam pieejamo līdzfinansējumu un "Rail Baltica" ekonomisko pamatotību.
Pēc viņa teiktā, jautājums ir, kas notiks, ja samazināsies kopējais ES budžets - vai tas notiks uz lauksaimnieku rēķina vai "Rail Baltica" rēķina, vai uz kā cita rēķina.
Tavars atzina, ka šis jautājums ir "ārpus Baltijas valstu rokām".
Savukārt Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa pauda, ka grantiem šim projektam vajadzētu saglabāties, taču Baltijas valstīm jāparāda, ka tās var pilnvērtīgi un efektīvi strādāt.
Jau rakstīts, ka vienošanās par dzelzceļa "Rail Baltica" projekta finansēšanas un izpildes nosacījumu līgumu ir panākta un šodien trijās Baltijas valstu galvaspilsētās tas tiek parakstīts.
Šogad 7. septembrī "RB Rail" padomes sēdē Baltijas valstu pārstāvji vienojās par turpmāko iepirkumu modeli un atbildības sadalījumu projekta "Rail Baltica" realizēšanā. Visi projekta iepirkumi tiks dalīti trijās grupās - iepirkumi, kurus organizēs tikai kopuzņēmums, konsolidētie iepirkumi, kurus īstenos kopuzņēmums, un iepirkumi, kurus īstenos nacionālo valstu ieviesējorganizācijas stingrā kopuzņēmuma uzraudzībā.
Satiksmes ministrijā pauda, ka padomes sēde ir būtisks pagrieziens Baltijas valstu sadarbībā, lai turpinātu darbu pie projekta tālākas izstrādes finansējuma saņemšanai. Padomes sēdes laikā tika diskutēts par rīcību saistībā ar "RB Rail" centralizētākiem iepirkumiem, noteikta tās vadošā loma, kā arī pārrunāti Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nacionālo iepirkumu jautājumi, kurus uzrauga "RB Rail" un kas tiek veikti pēc "RB Rail" izstrādātiem iepirkuma principiem.
Iepriekš vēstīts, ka Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komitejas priekšsēdētājs Mihaels Krāmers brīdināja - ja Baltijas valstis arī turpmāk nespēs atrast kopīgu valodu jautājumā par Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projektu, tās var zaudēt šim projektam piešķirtos līdzekļus.
Baltijas valstīm domstarpības bija tādos jautājumos kā pievienotās vērtības nodokļa sadale par "Rail Baltica" darbiem, iepirkumu modelis projektā, kā arī "RB Rail" valdes locekļu iecelšana. Patlaban gan domstarpības esot atrisinātas.