Krasi sarūkot ieņēmumiem, lauksaimnieki valdībai prasīs papildu 30 miljonus eiro  (71)

Līdz ar papildu finansējumu iecerēts nodrošināt Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju, lai kaut daļēji pietuvinātu maksājumus Eiropas Savienība (ES) vidējam platību maksājumu līmenim.

Zemnieki arī sola vērsties Finanšu ministrijā (FM), lai lūgtu piešķirt papildu 30% lauksaimniekiem paredzētās dīzeļdegvielas 2016./2017. gada sezonai.

Savukārt Latvijas Pašvaldību savienībai un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tiks rosināts arī nākamgad saglabāt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) lauksaimniecībā izmatojamajai zemei 2016. gada līmeni.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas priekšsēdētājs Indulis Jansons uzsver, ka visdramatiskākā situācija šogad ir Vidzemes zemniekiem, jo izdevumi par graudu kaltēšanu, salīdzinot ar citiem gadiem, ir krietni lielāki.

"Savukārt reversā pievienotās vērtības nodokļa piemērošana graudiem radījusi situāciju, ka uzkrātā nodokļa atgūšanas iespējas būs tikai nākamgad. Jāatzīmē, ka šogad novāktā raža zemniekiem ir no 2,5-3 tonnas no hektāra, lai gan plānojot ražu, ieguldījumi tika veikti, lai nodrošinātu ražu 4-5 tonnu no hektāra līmenī," viņš klāsta. Vērtējot plašāk, vērojama liela politiķu un Valsts ieņēmu dienesta neieinteresētība vietējo ražotāju atbalstīšanā, atzīst Jansons.

Lauksaimnieki atgādina, ka 2016. gadā Latvijai netipiskie laika apstākļi, kas sākās ar nepieredzētu sausumu atsevišķos reģionos maija beigās, jūnija sākumā un turpinājās ar lielu nokrišņu daudzumu augustā, ir radījuši sarežģītu situāciju visās lauksaimniecības nozarēs.

Pēc "Zemnieku saeimas" apkopotās informācijas, 2016. gada ievāktais graudu kopapjoms, salīdzinot ar 2015. gadu, būs par 20-30% mazāks. 2016. gada biržas cenas samazinājums graudiem, salīdzinot ar 2015. gadu, ir ap 20%, bet, salīdzinot ar 2014. gadu – 40-50%, kas ir visai dramatisks rādītājs, norāda biedrībā.

Provizoriskie aprēķini liecina, ka salīdzinājumā ar pērno gadu augkopības saimniecību ieņēmumi šogad saruks par vismaz par 20%, bet, salīdzinot ar 2014. gadu – vismaz par 40%.

Situāciju augkopībā "Zemnieku saeimas" un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija pārstāvji no Latvijas reģioniem pārrunājuši ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu (ZZS) un ministrijas vadību. Daži ierosinātie atbalsta mehānismi tiks īstenoti jau drīzumā, norāda "Zemnieku saeimas" priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Ar nākamā gada budžetu saistītos jautājumus lauksaimnieki tuvākajā laikā cer pārrunāt ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) un finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS).

"Zemnieku saeima" ir ietekmīgākā lauksaimnieku organizācija Latvijā, kas dibināta 1999. gadā. Tās biedri ir gandrīz 900 saimniecības no visas Latvijas, kas kopā apsaimnieko vairāk kā 500 tūkstošu hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes (augkopība 54%, piena lopkopība 38%, citas nozares 8%).