Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā lems par strīdīgajiem Autopārvadājumu likuma grozījumiem, kas paredz pasažieru pārvadājumiem ieviest regulējumu kopbraukšanas pakalpojumu jomā.
Likumprojekts jau iepriekš raisījis virkni asu diskusiju nozares pārstāvju vidū. Portāls "Delfi" piedāvā ielūkoties, kāda līdz šim bijusi likumprojekta virzība, kuri nozares spēlētāji atbalsta jauno regulējumu un uzzināt, kuri ir kategoriski pret to.
Likumprojekts, kas paver iespējas ienākt nozarē 'Uber'
Jūnijā Ekonomikas ministrija (EM) ar kopbraukšanas nozares pārstāvjiem "Uber" un "Taxify" parakstīja saprašanās memorandu. Savukārt jau augusta izskaņā trīs valdošās koalīcijas partijas sadarbībā ar EM kopīgi bija izstrādājušas un iesniegušas izskatīšanai Saeimā grozījumus Autopārvadājumu likumā, ar kuriem paredzēts Latvijā ieviest kopbraukšanas jeb "ridesharing" pakalpojumus.
Autopārvadājumu likuma grozījumu Saeimā iesniedza koalīcijas partiju pārstāvji - Rihards Kols (NA), Ingmārs Līdaka (ZZS), Edvards Smiltēns (V) un Vilnis Ķirsis (V).
Ar grozījumiem Autopārvadājumu likumā plānots nodrošināt kopbraukšanas pakalpojumu drošumu un uzticamību, nosakot prasības uzņēmumiem, kuri atbalsta transporta kopbraukšanas pakalpojumus, kā arī darbības noteikumus pārvadātājiem, kuri sniedz šādus pakalpojumus.
Grozījumi paredz, ka kopbraukšanas pakalpojumus var sniegt jebkurš autovadītājs, kurš reģistrēts kā kopbraukšanas pakalpojumu sniedzējs transporta tīkla platformā. Kopbraukšanas pakalpojumu sniedzējam ir jābūt reģistrētam Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā nodokļu maksātājam vai saimnieciskās darbības veicējam.
Vienlaikus grozījumu autori norādījuši, ka līdz ar likuma grozījumiem cita starpā ir nepieciešams veicināt bezskaidras naudas norēķinus, tādējādi nodrošinot caurskatāmu finanšu plūsmu starp pakalpojumu saņēmēju un sniedzēju, atvieglojot nodokļu iekasēšanu valsts budžetā, kā arī palīdzot mazināt pelēkās ekonomikas īpatsvaru.
Likuma grozījumus atzinīgi uzņēma Uber" Baltijas valstu vadītājs Enns Metsars, tāpat atzinīgus vārdus izteica arī "Taxify" vadītājs Latvijā Juris Krūmiņš.
Tomēr virkne nozares pārstāvju likumprojektu uzņēma ar bažām.
Nozares bieds – pakalpojums ved pie ekonomikas lejupslīdes un ēnu ekonomikas
Pēc likumprojekta iesniegšanas Saeimā Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji paziņoja, ka kopbraukšanas pakalpojumu legalizācija sagraus taksometru pārvadājumu tirgu, jo, līdz ar kopbraukšanas pakalpojumu ienākšanu Latvijā, taksometru pakalpojumu sniedzējiem kļūšot nerentabli izpildīt valsts un pašvaldību noteiktās prasības un komersanti pāriešot uz tā saukto "pelēko zonu".
Tikmēr AS "Rīgas taksometru parks" komercdirektore Anita Pakalniece uzsvēra, ka līdz ar likuma grozījumiem tiks piedāvāts ērtāks modelis nodokļu nemaksāšana jau tā "pelēkajā" nozarē.
Arī Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija kategoriski iestājās pret kopbraukšanas likumprojektu, biedējot ar ekonomikas lejupslīdi un ēnu ekonomiku taksometru nozarē. Asociācija arī pauda neizpratni par deputātu steigu kopbraukšanas pakalpojumu regulējuma ieviešanā Latvijā.
"Neraugoties uz to, ka iesniegtais likumprojekts ir brāķis, tajā skaitā ar juridiskām pretrunām, komisija nolēma to virzīt pirmajam lasījumam. Pēc likumprojekta autoru kaismīgajām runām par gaišo un saulaino tāli un to, kā tiks glābta situācija valsts ekonomikā, autori tā arī nesadzirdēja vai arī nevēlējās sadzirdēt Satiksmes ministrijas konstruktīvo argumentāciju priekšlikumiem un iebildumiem par attiecīgo likumprojektu," ziņu aģentūrai LETA norādīja asociācijas prezidents Ivo Ošenieks.
Deputāti neizpratnē par pretestību
Likumprojektu iesniegušie deputāti – Rihards Kols (NA), Ingmārs Līdaka (ZZS), Edvards Smiltēns (V) un Vilnis Ķirsis (V) – par Satiksmes ministrijas un Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas sašutumu jau pauduši savu neizpratni.
"Vēršanās pret novitāšu ienākšanu un piedāvāšanu Latvijas iedzīvotājiem nav izprotama, īpaši to pamatojot ar pārējās taksometru nozares sagraušanu," iepriekš sacīja Smiltēns. "Turklāt, jānorāda, ka norēķini kopbraukšanas pakalpojumos ir tikai bezskaidrā naudā – tātad, viegli auditējami."
Neizpratnē par vēršanos pret nozares sakārtošanu bija arī Kols: "Kategoriskā nostāja pret jaunu, Latvijā pieprasītu pakalpojumu veidu ienākšanu un regulējuma izstrādi nav izprotama. Tieši regulējuma trūkums, nevis tā ieviešana, rada potenciāli vēl lielākus draudus par darbošanos "pelēkajā sektorā"."
Lai gan Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti pēc plašas diskusijas septembra izskaņā balsojumā konceptuāli atbalstīja grozījumus, deputāti vienojās ar šiem grozījumiem strādāt darba grupā, jo likumprojekts būtiski jāpilnveido.
Ceturtdien, 6. oktobrī, par likumgrozījumiem pirmajā lasījumā būs jālemj Saeimai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
