Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens šonedēļ valdību brīdinājis, ka vairāki lielie ražošanas uzņēmumi sākuši pamest Latviju. Ražotāji skatoties uz kaimiņvalstīm, kur esot labvēlīgāka nodokļu politika.
"Mēs esam nonākuši pie dārgākajām elektroenerģijas cenām Baltijā galalietotājiem, un tā ir viena fundamentāla problēma apstrādes rūpniecības attīstībā, ko mēs redzam ilgtermiņā. Lielā apstrādes rūpniecība pamet Latviju, piemēri jau minēti – "Metalurgs" ir pārtraucis darbību, "Cemex" varam minēt, ir dažādi celtniecības materiālu uzņēmumi, tas pats "Latvijas finieris" jau uzstāda savas ražotnes ārpus Latvijas, "Valmieras stikla šķiedra" Amerikā veido savus uzņēmumus. Un lielais jautājums ir, ka industriālā cena elektroenerģijai ir par 50% lielāka, nekā tā ir kaut vai Viduseiropas industriālajiem ražotājiem," norādīja Ašeradens.
Vairāki ministra minētie uzņēmumi, kuriem ir rūpnīcas arī citās valstīs, "LNT Ziņām" apstiprinājuši, ka ražošana Latvijā ir dārga. "Latvijas finiera" vadītājs atzīst, ka paplašināšanās reģionā ir bijusi uzņēmuma plānos, taču izmaksu salīdzinājums noteikti nenāk par labu tam, lai veidotu kādu jaunu ražotni tepat Latvijā.
"Tā kā mēs attīstāmies reģionāli un šobrīd mūsu ražošana ir četrās valstīs, tad ir jāatbild uz jautājumu, veidojot projektus, skatoties uz izmaksām, kur ir plusi un kur ir mīnusi. Mums šī atbilde patiešām pastāv," norāda "Latvijas finiera" valdes priekšsēdētājs Uldis Biķis.
Savukārt "Cemex" komercdirektors Māris Gruzniņš skaidro, ka rūpnīca Latvijā slēgta netiks, taču tā jau ir kļuvusi nekonkurētspējīga. Lai gan rūpnīcu nevar ielikt vagonā un kuģī un aizvest, tā jebkurā brīdī var tikt apturēta, līdz ar to vairs nebūs ne darba vietu, ne saražotās produkcijas.
Turklāt jau tagad Latvijas rūpnīcā saražotais cements vairs nav konkurētspējīgs, piemēram, Krievijas tirgū un esot bažas arī par Skandināvijas valstu tirgiem, atzīst Gruzniņš.
"Ja mēs kā lielie ražotāji saņemam tik lielus triecienus no gada uz gadu, ir mirklis, kad to vairs nevar. Mums pēdējo gadu laikā kopš 2008. gada elektrības cena ir palielinājusies trīskārtīgi – tas nav par 10-20%, bet par 300%. Viss, kas ir darīts, ir tikai likts slogs virsū, lai, visticamāk, pazeminātu mūsu konkurētspēju uz eksporta tirgiem. "Cemex" noteikti pie šādas situācijas nedomās par kādām papildus investīcijām nākotnē," norāda Gruzniņš.
Pēc jauno tarifu stāšanās spēkā šogad daudziem uzņēmumiem elektrības sadārdzinājums ir bijis ap 10%, bet atsevišķām rūpnīcām rēķini pieauguši pat desmitkārtīgi. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadītājs Jānis Endziņš atzīst, ka šāda tendence ir bīstama un burtiski vedot valsti bezdibenī.
"Ja šeit mēs ar nodokļiem, ar elektrības izcenojumiem esam nekonkurentspējīgi, tas nozīmē, ka ražošanas pārcelsies uz citām vietām," teic Endziņš.
Uzņēmēju pārstāvji norāda, ka līdzīgas tendences vērojamas arī pakalpojumu sektorā, kā piemēru minot neseno paziņojumu par "DNB" un "Nordea" banku apvienošanos un lēmumu jaunās bankas centrālo biroju veidot Igaunijā, nevis Latvijā.
Uzņēmēji uzskata, ka ir pēdējais laiks mainīt valsts attieksmi pret ražotājiem, kas ir lieli nodokļu maksātāji. Ja tas netikšot darīts, uzņēmumu aizplūšana turpināsies, tāpēc jāmeklē iespējas uzņēmumiem sniegt atbalstu.
"Tas ir ļoti nopietns signāls valdībai, politiķiem, ierēdņiem, ka ir pēdējais brīdis kaut ko mainīt, vienīgais ceļš, ko te var darīt, ir meklēt papildu finansējumu valsts budžetā, kādā veidā nofinansēt, lai elektroenerģijas cenas būtu konkurētspējīgas," saka Endziņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
