Mežsaimniecības un kokapstrādes uzņēmumu kopējā peļņa pērn salīdzinājumā ar 2014.gadu samazinājusies par 12%, no 6% līdz 5% sarukusi arī uzņēmumu kopējā rentabilitāte, liecina "Latvijas biznesa gada pārskats 2016".
Dati liecina, ka no apzinātajiem 1343 nozares uzņēmumiem, kuru apgrozījums pērn pārsniedza 145 000 eiro, lielākais peļņas kritums - par 11% - bijis mežsaimniecības un mežizstrādes uzņēmumiem, kas kopumā nopelnījuši 85,635 miljonus eiro. Kritums tiek skaidrots ar pārāk silto ziemu un koksnes cenas kritumu pasaules tirgos. Savukārt kokapstrādes uzņēmumiem peļņas kāpa par 2% - līdz 89,045 miljoniem eiro, bet mēbeļu ražotāju kopējā peļņa pērn pieaugusi par 1% un sasniedza 8,886 miljonus eiro.
Nodokļos valstij industrija pērn nomaksājusi 198,161 miljonu eiro, no kā lielākais pienesums - 103,706 miljoni - bija no mežizstrādes nozares, 72,941 miljons - no kokapstrādes nozares, bet 21,514 miljoni - no mēbeļu ražotājiem.
Nozarē kopumā pērn bija nodarbināti 31 000 darbinieku salīdzinājumā ar 32 000 iepriekšējā gadā.
Izdevuma dati liecina, ka industrijas lielāko uzņēmumu trijniekā ierindojas AS "Latvijas Valsts meži" ar 261,551 miljona eiro apgrozījumu, AS "Latvijas Finieris" ar 194,373 miljonu eiro apgrozījumu un SIA "Kronospan Riga" ar 154,714 miljonu eiro apgrozījumu.
Nozares līderu desmitniekā iekļuvuši arī mežizstrādes un kokmateriālu tirdzniecības uzņēmums SIA "Pata" ar 127,648 miljoniem eiro, papīra izstrādājumu vairumtirgotāja SIA "Go Paper (Europe) ar 96,727 miljoniem eiro, kokapstrādes uzņēmumi SIA AKZ ar 63,513 miljoniem eiro, SIA "Gaujas koks" ar 59,900 miljoniem eiro, SIA "Vika Wood" ar 59,150 miljoniem eiro, SIA "Byko-Lat" ar 55,994 miljoniem eiro, kā arī mežizstrādes uzņēmums AS "Stora Enso Latvija" ar 53,033 miljonu eiro apgrozījumu.
Kā norāda izdevuma eksperti, koksnes produkcijas eksporta tirgos joprojām saglabājas augsts konkurences līmenis, turklāt gatavās produkcijas piegādātājus ietekmēja arī valūtas kursa svārstības Lielbritānijas un ASV tirgos. Problēmu rada arī 2015. gadā sācies skujkoku zāģmateriālu cenu kritums visā pasaulē. Vājais papīrmalkas pieprasījums licis meklēt iespējas, kā mazināt papīrmalkas ražošanas un pārdošanas apjomus, piedāvājot pārstrādes uzņēmumiem (plātņu ražotājiem, granulu rūpnīcām, kompozītmateriālu ražotājiem) tehnoloģisko koksni.
Zemās naftas cenas, siltā ziema, vājais pieprasījums papīrrūpniecības nozarē ir atstājis iespaidu arī uz šķeldas un skaidu realizāciju. Šo produktu tirgu kopumā raksturo pārprodukcija, krājumu pieaugums un šķeldas, brikešu un granulu cenas samazinājums. Tomēr, analizējot 2016. gada pirmā pusgada cenas un salīdzinot tās ar 2015.gada otro pusgadu, redzams, ka izmaiņu tendences visās produktu grupās nav vienādas. Atsevišķās grupās, neraugoties uz zemo pieprasījumu, tās ir nedaudz pat augušas. Uzņēmumu peļņas līmeni ļauj saglabāt izmaksu samazinājums, kas radies saistībā ar zemajām naftas cenām pasaules tirgū, jo tas ietekmē mežsaimniecisko darbu un koksnes transportēšanas izmaksas. Sagaidāms, ka šāda situācija saglabāsies arī nākamajā, 2017. gadā.
"Latvijas biznesa gada pārskata" kārtējā izlaidumā iekļautas veiksmīgāko uzņēmēju un nozaru ekspertu atziņas un prognozes, kā arī padziļināts biznesa vides apskats un detalizēti nozaru uzņēmumu saraksti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
