Biešu pārstrādes rūpnīcas un dārzeņu kooperatīva strīdā jaušams mēģinājums pārņemt biznesu, kurā iesaistīts arī bijušais Drošības policijas vadītājs, svētdien ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".
2012. gadā ražošanu sāka biešu pārstrādes rūpnīca Bauskas rajona Brunavas pagastā. 75% no ieguldītajiem gandrīz pieciem miljoniem eiro sedza Eiropa, pārējo – lielākais Latvijas biešu audzētājs Gints Druseiks.
Lai tiktu pie ražotnes, projektā bija jāiesaista lauksaimnieku kooperatīvs, jo citādi Eiropas naudu nevarēja saņemt. Šobrīd bizness aug, tomēr zemnieks visu var zaudēt, jo kooperatīvs vērtīgās iekārtas grib paturēt, biedējot viņu ar vīriem melnos džipos un iesaistot bijušo Drošības policijas ģenerāli Jāni Reiniku.
Lai gan Druseiku ģimene biešu tvaicēšanas rūpnīcā ieguldījusi 1,2 miljonus eiro, ražotnes īpašnieks skaitās kooperatīvs "Baltijas dārzeņi", jo tādi Eiropas Savienības atbalsta saņemšanas nosacījumi.
SIA "Jaunkrasti" valdes loceklis Gints Druseiks raidījumam stāsta, ka projektā ieguldījis ļoti daudz: "Sākotnēji es un mani draugi, mana ģimene šeit esam ieguldījuši 1,2 miljonus, kas gulstas uz maniem pleciem. Tad vēl paralēli visu četru rūpnīcas darbības gadu laikā šeit tika investēts un investēts - ne tikai nauda, bet arī laiks. Ļoti daudz esmu piedalījies katrā punktā, pamatus esu betonējis, zemi esmu vedis, racis. Pilnīgi visu procesu – cehā strādājis ar strādniekiem, krāvis kastes, lai viss notiktu."
Sākumā sadarbība ar kooperatīvu zemniekus apmierinājusi: Druseiki audzēja, vārīja un fasēja bietes, "Baltijas dārzeņi: uz tām līmēja populāro "Ezerkauliņu" preču zīmi un meklēja pircējus. Visai rūpnīcas produkcija bija jāpārdod caur kooperatīvu, par ko tas iekasēja fiksētu maksu.
Pašlaik pieprasījums pēc "Jaunkrastos" audzētajām un sagatavotajām bietēm aug. Tomēr jau drīz biešu audzētāji sapratuši, ka kļūdījušies aprēķinos. Vārīto biešu pašizmaksa bija aprēķināta pārāk zema, bet ekskluzīvais pārdošanas līgums neļāva sameklēt izdevīgākus pircējus.
"Kooperatīvs sākotnēji solīja lielāku apjomu tirgot un šo apjomu nevarēja pārdot. Pirmos divus gadus nācās bietes lielos daudzumos nopūdēt, kas katru gadu radīja zaudējumus. Piecenojums ir ļoti liels pret to produktu, ko mēs pārdodam," skaidro Druseiks.
Uzņēmumam izveidojās parādi, bet šogad kooperatīvs no ražotāja ieturējis vairāku gadu laikā uzkrātu parādu, tāpēc uzņēmums palika bez apgrozāmajiem līdzekļiem. Zemnieki saprata, ka paši galā netiks un piesaistīja finanšu ekspertu.
"Pēc rūpīgas analīzes es esmu nonācis pie secinājuma, ka ar tādiem nosacījumiem zemnieks nav spējīgs pelnīt. Pārāk liels uzcenojums, kas neatbilst tirgus situācijai. Uzcenojums nav ekonomiski pamatots," raidījumam stāsta eksperts Artūrs Bernis.
Tā turpinot, ražotne bankrotētu gada laikā, viņš ir pārliecināts.
Zemnieki un jaunais finansists kopā devušies pie kooperatīva uz pārrunām. Prasīja samazināt fiksēto kooperatīva piecenojumu, lai uzņēmums nebankrotētu un spētu samaksāt parādus, kam kooperatīvs nepiekrita.
Neilgi pēc pārrunām pie uzņēmuma parādījās tumšas krāsas apvidus auto un tā pasažieri pieteicās rūpnīcu sargāt. Fakts fiksēts arī uzņēmuma novērošanas kamerās.
Izrādījies, ka tumšo auto sūtījis kooperatīva "Baltijas dārzeņi" vadītājs vadītājs Kaspars Brunovskis. Pēc dažām dienām rūpnīcā uz pārrunām ieradās arī viņš pats. Brunovski pavadīja bijušais drošības policijas priekšnieks ģenerālis Jānis Reiniks un kooperatīva algots privātdetektīvs.
Ginta Druseika tēvs Dainis pagājušajā piektdienā ar dēla auto devies uz kādu tikšanos, bet viņu pa ceļam apturējusi kāda automašīna. "Ieraudzīju, ka aizmugurē mirkšķina mašīna. Es domāju, ka man ir riepa caura aizmugurē. Un es apstājos lēni ceļa malā. Kamēr izkāpu, viens jaunietis bija pienācis klāt. Uz gadiem 30 līdz 35, mana auguma. Zolīdi ģērbies. Es viņam uzreiz teicu – laikam kāda riepa caura. "Nē," viņš teica, "ar jums vajadzētu aprunāties. Atnāciet uz manu mašīnu." Aizgāju viņu mašīnā, apsēdos šoferim aizmugurē un viņi teica, jums ir problēmas ar biznesu."
Par šo gadījumu viņš vērsies policijā. Zemnieki pieļauj, ka notikušais saistāms ar attiecībām ar kooperatīva "Baltijas dārzeņi" vadības aktivitātēm, jo citu konfliktu viņiem neesot.
Kooperatīvu Baltijas dārzeņi 2005. gadā dibināja piecas zemnieku saimniecības, bet to vada viena ģimene – zemnieku saimniecības "Ezerkauliņi" īpašnieks Kaspars Brunovskis, viņa brālēns Jānis Bušs un māsa Kristīne Brunovska-Marinaki.
Brunovskis raidījumam noliedz, ka censtos Druseiku biznesu nogremdēt. Zemnieki paši esot vainīgi, ka kļūdījušies aprēķinos un piekrituši kooperatīva nosacījumiem. Savukārt melnais džips pie vārtiem esot pārpratums, bet par Daiņa Druseika apturēšanu uz ceļa viņš nekā nezinot.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
