Būvniecības nozares kopējais apgrozījums ir 1,7 miljardi eiro. Lai ģenerālvienošanās par minimālo darba algu būtu saistoša visai nozarei, to jāparaksta uzņēmumiem, kas veido 60% no nozares apgrozījuma jeb aptuveni 1,1 miljardu eiro.
Latvijas Būvuzņēmēju partnerības aprēķini liecina, ka vienošanos jāparaksta aptuveni 400 uzņēmumiem.
"Patlaban atbalstu šai iniciatīvai ir pauduši uzņēmumi, kuru kopējais apgrozījums ir nedaudz virs 300 miljoniem eiro. Tas nav daudz, tāpēc vēl liels darbs priekšā, lai pārliecinātu uzņēmumus pievienoties iniciatīvai," sacīja Fromane.
Viņa norādīja, ka jāstrādā gan ar aptuveni 100 būvniecības uzņēmumiem, kuru apgrozījums ir ap vienu miljonu eiro gadā, gan ar mazajiem uzņēmumiem. "Vēl neesam runājuši arī visiem lielajiem uzņēmumiem, bet neredzu iemeslu, kāpēc gan lielie uzņēmumi lai neatbalstītu ģenerālvienošanos," sacīja Fromane.
Jautāta, vai jau ir skaidrs, kāda varētu būt minimālā alga nozarē, Fromane skaidroja, ka tā tiks noteikta pa profesiju grupām. Patlaban ir izveidotas piecas profesiju grupas.
"Reizi divās nedēļās sanāk darba grupa, kurā ir arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) speciālisti. VID ir iedevis divu veidu statistiku - gan par nozarē kopumā maksāto algu, gan par nozares 200 lielāko uzņēmumu samaksāto algu. Redzams, ka nozares lielāko uzņēmumu maksātā alga par 25% pārsniedz nozarē vidējo," stāstīja Fromane.
Viņa norādīja, ka, visticamāk, par pamatu tiks ņemtas lielo uzņēmumu algas, kurām tiks piemērots samazināšanas koeficients. Līdz ar to ģenerālvienošanās noteiktu, ka, piemēram, zemākajai profesiju kategorijai alga pirms nodokļu nomaksas ir aptuveni 700 eiro mēnesī, kas nozīmētu būtisku kāpumu pret minimālo algu valstī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
