Ķekavas apvedceļš, tramvaji, Skanstes koncertzāle: kam Latvija cer saņemt Junkera plāna naudu  (38)

Latvija līdz šim plāna ietvaros nav noslēgusi nevienu līgumu, bet apstiprināts ir pašvaldības satiksmes uzņēmuma "Rīgas satiksme" projekts, kas paredz iegādāties 20 jaunus zemās grīdas tramvajus un modernizēt tramvaju infrastruktūru.

Tāpat plānots iegādāties 10 ar ūdeņradi darbināmus autobusus un 10 trolejbusus. Projektā arī tiks izbūvēta ūdeņraža uzpildes stacija. No Eiropas Investīciju bankas (EIB) prasītais finansējums veido 75 miljonus eiro, bet kopējās izmaksas aplēstas 195 miljonu eiro apmērā, liecina fonda projektu saraksts.

Finanšu ministrijā (FM) kā aktuālos projektus savukārt min Ķekavas apvedceļa izbūvi un Skanstes rajona attīstības projektu.

Pēc FM Komunikācijas departamenta direktora vietnieces Maijas Dzeldes teiktā portālam "Delfi", ir iegūts apstiprinājums, ka Ķekavas apvedceļa projekts tiek virzīts realizācijai.

"Latvijas Valsts ceļu" infrastruktūras projekta būvniecības izmaksas aplēstas 77 miljonu eiro apmērā, bet kopējā projekta vērtība ir 140-160 miljoni eiro.

Saistībā ar Skanstes konferenču un koncertu halles projektu tā virzītāji diskusijā par daudzfunkcionālu pasākumu centru Latvijā pavasarī publiski apstiprināja, ka projekta realizācijas gadījumā tiks piesaistīts Junkera plāna finansējums. Paredzamais projekta apjoms ir 60-80 miljoni eiro.

Tāpat tiek strādāts pie vismaz četriem projektiem izglītības jomā, no kuriem viens šā gada augustā tika iesniegts EIB izvērtēšanai, bet nākamie ir izstrādes stadijā.

Notikušas arī tikšanās ar Latvijas pašvaldību pārstāvjiem, kur notiek darbs pie vairāku aktuālu projektu izstrādes, apvienojot tos projektu platformā (projects framework financing). Konsultēti projektu virzītāji arī medicīnas un infrastruktūras attīstības jomā u.c., informēja Dzelde.

Viņa arī vērsa uzmanību uz to, ka projektu virzītāji savus projektus var iesniegt EIB, kontaktējoties tieši ar EIB pārstāvjiem, kā arī projekti var tikt ievietoti Eiropas projektu portālā papildu investīciju piesaistei.

Ar ideju par investīciju plānu Eiropas Savienības (ES) izaugsmes veicināšanai Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers klajā nāca 2014. gada rudenī. Plāns neizsniedz grantus, bet gan finanšu instrumentus – aizdevumus, galvojumus, kā arī kapitāla instrumentus.

Iepriekš tika uzsvērts, ka pieteiktos projektus izvērtē eksperti, tāpēc atbalstu gūst spēcīgākie projekti, taču "Reuters", atsaucoties uz EIB ziņojumu, oktobra sākumā vēstīja, ka gandrīz viss līdz šim piešķirtais Junkera plāna finansējums novirzīts 15 bagātākajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kamēr nabadzīgākajām 13 nākas samierināties ar mazumiņu.

Izpētot to, kuras valstis parakstījušas visvairāk līgumus, secināms, ka lielu daļu aizdevumu saņēmusi Francija, Lielbritānija, Spānija, kā arī Itālija, Grieķija un Portugāle.

Publiski pieejamā informācija liecina, ka arī Latvijas kaimiņvalstīm ar projektu virzīšanu iet lēni. Igaunija no Junkera plāna plāno piesaistīt finansējumu Tallinas lidostas atjaunošanai – fonda finansējums aplēsts 30 miljonu eiro apmērā, bet kopējās izmaksas veido 80 miljonus eiro.

Jānorada, ka Igaunija bija pirmā Baltijas valstu vidū, kas Junkera plāna ietvaros parakstīja līgumu par 200 miljonu eiro aizdevumu. Pēc Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītājas Innas Šteinbukas teiktā, tas palīdzēs attīstīties 1000 uzņēmumiem Igaunijā.

Lietuva plānam iesniegusi Viļņas-Utenas automaģistrāles rekonstrukcijas projektu, kam nepieciešami 40 miljoni eiro (kopējās izmaksas 88 miljoni eiro), bet vēl 30 miljoni eiro (kopējās izmaksas 44 miljoni eiro) nepieciešami Viļņas lidostas infrastruktūras atjaunošanai.

Savukārt ievērojamākais lietuviešu projekts ir divu uzņēmuma "Lietuvos Energija" koģenerācijas staciju būvniecība, kam no fonda tiek prasīti 190 miljoni eiro, bet projekta kopējās izmaksas netiek atklātas.

Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (EFSI) jeb tā dēvētā Junkera plāna finansējuma saņemšanai Latvija kopumā darbojas vairākos virzienos – "Altum" kā nacionālais kontaktpunkts konsultē par finansējuma piesaisti lielajiem projektiem (virs 50 miljoniem eiro), kā arī piesaista EFSI finansējumu Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) atbalstam, ko uzņēmēji saņems "Altum" finanšu instrumentu veidā. Tāpat tiek rīkoti informatīvie pasākumi, lai uzņēmējiem popularizētu Junkera plāna finansējuma iespējas.

Dzelde norāda - kopš šā gada janvārī tika parakstīs sadarbības memorands ar Eiropas Investīciju banku, "Altum" konsultējusi uzņēmējus par aptuveni 25 lielajiem projektiem infrastruktūras, izglītības, zinātnes, attīstības un inovāciju, atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes jomās.

MVU segmenta atbalstam un izaugsmei "Altum" plāno piesaistīt Junkera plāna naudu vismaz 180 miljonu eiro apmērā, tostarp oktobrī plānots parakstīt pirmo līgumu ar Eiropas Investīciju fondu (EIF) par "InnovFin" programmas finansējumu "Altum" garantiju finanšu instrumenta finansēšanai.

"Šīs programmas līdzekļus "Altum" izmantos kredītu garantiju finansēšanai inovatīviem uzņēmumiem," minēja Dzelde. Kopējais finansējums ir 30 miljoni eiro, ar kuriem divu gadu laikā plānots atbalstīt vismaz 100 uzņēmumus. Programmas ietvaros tiek atbalstīti projekti, kuru aizdevumu summa ir sākot no 150 tūkstošiem eiro.

Vienlaikus ir iesniegts pieteikums EIF un tiek gaidīts apstiprinājums "Cosme" programmas līdzekļu piesaistei "Altum". Programmas ietvaros tiks atbalstīti projekti, kuru aizdevumu summa ir līdz 150 tūkstošiem eiro, programmas kopējā summa ir 15 miljoni eiro, ar kuriem trīs gadu laikā plānots atbalstīt vismaz 200 Latvijas uzņēmumus. Programmu iecerēts uzsākt nākamā gada pirmajā pusē.

Tāpat "Altum" plāno piesaistīt EIF līdzekļus aptuveni 15 miljonu eiro apmērā paralēlo jeb mezanīna aizdevumu finansēšanai, kā arī notiek sadarbība "Altum" un EIF kopīgas garantiju programmas izveidošanā.

Jau vēstīts, ka kopējais investīciju apjoms ES dalībvalstīm EFSI ir 315 miljardi eiro. EFSI ietvaros EIB finansējums ir pieejams projektiem, kuru kopējās realizācijas izmaksas ir no 50 miljoniem eiro, kur EIB līdzfinansējums ir līdz 50%, bet ne mazāk kā 25 miljoni eiro.

Maziem un vidējiem komersantiem ir iespēja saņemt finansējumu projektu īstenošanai finanšu instrumentu veidā (aizdevumi, garantijas, riska kapitāla ieguldījumi), izmantojot investīciju platformas, kas paredzētas finanšu ieguldījumu virzībai vairāku investīciju projektu finansēšanai.

Junkera plāna finansējumu plānots fokusēt projektiem tādās jomās kā stratēģiskā infrastruktūra, izglītība, pētniecība un attīstība, inovācijas, mazo uzņēmumu atbalsts, kā arī atjaunojamā enerģija un energoefektivitāte.