Secināts, ka Latvijā lielākā daļa iedzīvotāju pirms produktu iegādes pievērš uzmanību tā sastāvam un izvēlas tos, kuri nesatur ģenētiski modificētas izejvielas (87%), kā arī konservantus, e-vielas un garšas uzlabotājus (83%). Tāpat pārtikas iegādē Latvijas iedzīvotājiem nozīmīga ir tās izcelsme - 76% ir svarīgi iegādāties Latvijā ražotu produkciju, bet 72% priekšroku dod ekoloģiskiem produktiem.
Salīdzinoši mazāka uzmanība tiek pievērsta kādas attiecīgas institūcijas kvalitātes zīmei, kā arī kaloriju un olbaltumvielu daudzumam. Sievietēm biežāk nekā vīriešiem svarīgs ir produkta diētiskums, bet vīriešiem būtiski ir pēc iespējas ērtāks pagatavošanas veids. Iecienītāko pārtikas produktu vidū, kurus Latvijas iedzīvotāji uzturā lieto pat vairākas reizes dienā, ir maize, piena produkti un gaļa.
Pēc aptaujas datiem, vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju savas ikdienas maltītes kopumā vērtē kā veselīgas un cenšas izvairīties no ātrajām uzkodām, uzturā patērējot vairāk dārzeņu un augļu, taču 33% iedzīvotāju apzinās, ka to ēdienkarte nav pietiekami sabalansēta.
Šogad salīdzinājumā ar pagājušajā gadā veiktās aptaujas rezultātiem iedzīvotāju zināšanas par veselīga uztura pamatprincipiem ir pasliktinājušās. Ja pērn 48% iedzīvotāju zināšanas par veselīga uztura pamatprincipiem vērtēja kā labas, tad šogad tā uzskata 39%.
Aptaujas dati arī atklāj, ka lielākā daļa iedzīvotāju ir pārliecināti, ka sabalansētas maltītes palīdz kontrolēt veselības stāvokli, tomēr 51% atzīstas, ka mēdz "grēkot" un pirms gulētiešanas ietur vēlas maltītes. Katrs trešais respondents apzinās, ka uzturā lieto pārāk daudz saldumu, bet 30% mēdz pārspīlēt ar sāli un to pievieno jau gatavām maltītēm. Turklāt sievietes biežāk nekā vīrieši mēdz našķēties ar saldumiem un ēst pirms miega. Turpretī vīrieši biežāk nekā sievietes izvēlas pārlieku treknu ēdienu un lieto ātrās uzkodas. Vīrieši biežāk nekā sievietes neplāno tikt vaļā no sliktajiem ēšanas ieradumiem.
Aptauju "Kā ēd Latvijā" par iedzīvotāju ēšanas un veselīga uztura paradumiem otro gadu pēc kārtas veicis pētījumu centrs SKDS, ar tiešo interviju palīdzību aptaujājot 1000 cilvēkus visā Latvijā. Aptauja veikta šogad vasarā.