Krievija varētu pilnībā atteikties no kravu tranzīta caur Baltijas, tostarp Lietuvas, ostām, intervijā ziņu aģentūrai RIA "Novosti" izteicies Krievijas vēstnieks Viļņā Aleksandrs Udaļcovs.
Krievija jau šobrīd pārorientē eksportam paredzēto naftas produktu piegādi Baltijas ostās par labu savām jaudām. Kā septembrī paziņoja Krievijas maģistrālo naftas vadu uzņēmuma "Transneft" vadītājs Nikolajs Tokarevs, līdz 2018. gadam naftas produktu eksports caur Baltijas valstu ostām - Ventspils un Rīgas - tiks pilnībā pārorientēts uz Ustjlugu un Primorsku, kā arī uz Novorosijsku.
"Krievija jau šobrīd neizmanto Lietuvas ostu jaudas naftas produktu tranzītam uz rietumiem. Mēs aktīvi attīstām savas ostas. 2015. gadā vien Ustjlugas un Primorskas kravu apgrozījums pieaudzis attiecīgi par 16,1% un 11,1%," paziņojis Udaļcovs, piebilzdams, ka tas panākts galvenokārt uz to kravu rēķina, kas agrāk vestas caur Igaunijas un Latvijas ostām.
"Palielinās Sanktpēterburgas Lielās ostas apgriezieni, turp pārvirzīts metāla izstrādājumu transports no Klaipēdas. Krievijas kravu īpatsvars kopējā Klaipēdas ostu kravu apgrozījumā nepārsniedz 7-8%, un tam ir tendence samazināties," klāstījis vēstnieks. Pēc viņa teiktā, Baltijas ostām vēl palikusi mākslīgā mēslojuma un kokmateriālu pārkraušana, bet arī šajā ziņā situācija pakāpeniski mainās.
Udaļcovs norādījis, ka Krievijai joprojām rada problēmas kravu pārvadājumu tarifu saskaņošanā caur Lietuvas teritoriju Klaipēdas virzienā. Tādēļ, viņa vārdiem runājot, Krievijas transporta nozares pārstāvji uzskata, ka, ņemot vērā visu ekonomisko faktoru kopumu, kravas izdevīgāk vest caur Ustjlugu un citām Krievijas ostām.