"Kamēr mēs šeit filozofējam, tikmēr apstrādes rūpniecība lēnā garā mirst. Kas man ir vēl lielāks brīnums, ka Reģionu partijas pārstāvi [tas] nemaz neuztrauc. Faktiski, kur tad notiek galvenā ražošana? Tā notiek tieši reģionos," norādīja Saeimas deputāts un Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis (V).
Saeimas deputāts Imants Parādnieks (NA) aicināja uz racionālu diskusiju. Viņa ieskatā likuma grozījumi ir solis pareizā virzienā, jo šādi tiek sakārtota sistēma. Tomēr šis jautājums gan esot jāskata plašāk. "Pareizi ir tas, ka energoefektīvi uzņēmumi, kas nodrošina ar darbavietām un nākotnē nodrošinās ar vēl vairāk darbavietām, viņiem tas būtu ekonomiski izdevīgāk. Var būt, ja katrs no mums, patērētājiem, samaksās nedaudz klāt, rezultātā tas, ka augs vidējā darba alga valstī un nodarbinātība, tikai veicinās ekonomisko izaugsmi," pauda Parādnieks, piebilstot, ka risinājumam tomēr ir jābūt samērotam.
Mārtiņš Bondars (LRA) pauda satraukumu par to, vai patērētāji tiks informēti par izmaiņām. "Vai mēs varam uzlikt "Sadales tīklam" par pienākumu vērsties pie tiem pakalpojumu saņēmējiem, kuriem ir liekas jaudas?" pārējiem deputātiem vaicāja Bondars. "Viņi ir pakalpojumu biznesā vai nav? Vai viņi ir vienkārši valsts biznesā, kur izgriež rokas cilvēkiem un uzņēmējiem un pasaka, ka jūs maksāsiet," savu nostāju neslēpa deputāts.
"Par šo likumprojektu mēs varam diskutēt diezgan daudz, bet mums ir jāvirzās uz priekšu. Man jāsaka tas, ko teica Parādnieka kungs – ietekme uz budžetu ir vairāk nekā 10 miljoni eiro. To no budžeta paketes izņemt būtu problēma. To mēs darīt nedrīkstam," skaidroja komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS).
Plānots, ka komisija šajā jautājumā konsultēsies gan ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS), gan ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu (V), gan ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS). "Šis ir viens no tiem ļoti šaubīgajiem likumprojektiem," vērsa uzmanību Vucāns. "Ar vienu roku dodam, ar otru ņemam," viņš norādīja.
Līdzšinējā kārtība paredz, ka OIK tiek aprēķināta un piemērota proporcionāli patērētajam elektroenerģijas daudzumam. Savukārt grozījumi paredz diferencēt OIK maksājumus pēc pieslēguma jaudas un patēriņa apmēra.
EM paredz, ka šie grozījumi veicinās elektroenerģijas lietotāju pieslēgtās jaudas nepieciešamības izvērtēšanu, kā arī to rezultātā palielināsies pieejamība uzstādītajām, bet neizmantotajām jaudām.
Vienlaikus tie veicinās ekonomisko izaugsmi un nodrošinās apstrādes rūpniecības konkurētspēju ilgtermiņā, uzskata ministrija
Tiek prognozēts, ka šāda risinājuma īstenošanas gadījumā uzņēmumu mainīgās izmaksas par katru nākamo saražoto produkcijas vienību būtu ievērojami zemākas nekā šobrīd, tādējādi stimulējot uzņēmumus kāpināt ražošanas apjomu un attiecīgi arī elektroenerģijas patēriņu.
EM aplēses liecina, ka līdz ar OIK diferencēšanu elektroenerģijas izmaksas pieaugs aptuveni 390 000 mājsaimniecību, savukārt 650 000 – saruks.
Vēstīts, ka 3. oktobrī valdība atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā. Pret tiem iebilda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP).
LOSP ieskatā netiek pildīts likumprojektā noteiktais mērķis attiecībā uz lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, kas paredz, ka "visiem enerģijas lietotājiem, ievērojot normatīvo aktu prasības, visefektīvākajā iespējamajā veidā par pamatotām cenām tiktu droši un kvalitatīvi piegādāta elektroenerģija".
EM OIK jaunais sistemātiskais risinājums paredz diferencēt OIK pēc patēriņa lieluma. Tas paredz, ka līdz ar nākamā gada aprīli OIK tiks sadalīts četrās maksātāju grupās: ar 0,4 kilovoltu (kV) pieslēgumu (līdz 64 ampēriem), ar 0,4 kilovoltu pieslēgumu (virs 64 ampēriem), ar 6 - 20 kilovoltu un 110 kilovoltu pieslēgumu.
Plānots, ka OIK sistemātiskais risinājums stāsies spēkā nākamā gada 1. aprīlī.
Par likuma grozījumiem vēl būs jālemj Saeimai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
