Latvijā nabadzība visasāk skar vecāka gadagājuma iedzīvotājus, tomēr salīdzinājumā ar periodu pirms finanšu krīzes zem nabadzības sliekšņa dzīvojošo īpatsvars nedaudz sarucis, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) šomēnes publiskots pētījums.
Šonedēļ Valsts prezidents Raimonds Vējonis paudis, ka sociālās nevienlīdzības problēma ir valsts drošības jautājums. Savukārt tiesībsargs Juris Jansons atzinis, ka "Latvija grimst nabadzībā".
Relatīvais nabadzības slieksnis tiek aprēķināts, ņemot vērā vidējo pieejamo ienākumu līmeni valstī. Tie iedzīvotāju, kuru pieejamie ienākumi ir mazāki par 50% no vidējā rādītāja valstī, ir zem nabadzības sliekšņa. Tādējādi slieksnis katrā valstī ir atšķirīgs. OECD pētījumā izmantoti 2013. un 2014. gada dati.
Visaugstākais zem relatīvā nabadzības sliekšņa esošo iedzīvotāju īpatsvars OECD valstīs ir Izraēlā (18,6%) un ASV (17,5%), savukārt viszemākais - Islandē (4,6%) un Dānijā (5,4%). Latvijā šis rādītājs ir 11. augstākais (14,1%). Kaimiņvalstī Igaunijā tas ir vēl augstāks - 14,1%, bet OECD kandidātvalstī Lietuvā zem nabadzības sliekšņa ir 12,4% iedzīvotāju.
Pētījumā izcelta jauniešu nabadzības problēma - daudzās Skandināvijas un Rietumeiropas valstīs, kur kopumā nabadzīgo iedzīvotāju īpatsvars ir samērā mazs, tas ir ievērojams jauniešu vidū - katrs ceturtais vai piektais jaunietis vecumā līdz 25 gadiem Norvēģijā, Nīderlandē, Grieķijā, Dānijā, Somijā un Spānijā dzīvo ar iztikas līdzekļiem, kas nesasniedz pusi no vidējiem ienākumiem valstī.
Turpretim Latvijā tendence ir gluži pretēja - jaunieši ir vecuma grupa, kur nabadzīgo īpatsvars ir vismazākais. Savukārt visvairāk trūcīgo Latvijā ir starp vecākajiem valsts iedzīvotājiem. Grupā virs 65 gadiem teju katram piektajam ienākumi nesasniedz pusi no valstī vidējā rādītāja. Lielāks trūcīgo īpatsvars sirmgalvju vidū ir tikai Šveicē, ASV, Izraēlā, Igaunijā, Meksikā un Austrālijā, bet visaugstākais šis rādītājs ir Dienvidkorejā, kur puse senioru ir zem nabadzības sliekšņa. Tiesa gan, vairākās no šīm valstīm, piemēram Austrālijā un Šveicē statistikas datus ietekmē fakts, ka pensionējoties ir iespēja lielu daļu uzkrātā pensiju kapitāla saņemt vienā maksājumā. Tādējādi šajās valstīs pensionāru ikmēneša ienākumi ir zemi, bet tie neatspoguļo viņu faktisko finansiālo stāvokli
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
