Uzņēmuma ražotnēs Madonā un Daugavpilī iekļuvuši dzīvnieku tiesību aizstāvji, kas pēcāk pārmetuši labturības noteikumu pārkāpšanu uzņēmuma vadībai, savukārt uzņēmums uztraucas par filmēšanas laikā vistām radīto stresu.
Publiskā paziņojumā uzņēmums norāda, ka filmēšanas grupa ar savu materiālu esot norādījusi uz nepieciešamo pilnveidošanos un uzņēmums jau apdomājis, kā strādāt vēl kvalitatīvāk. ""Balticovo" vienmēr ir svarīgi ne tikai ievērot likumā noteiktās prasības, ko stingri uzrauga Pārtikas un veterinārais dienests, bet darīt vēl vairāk, lai būtu soli priekšā un domātu, kā uzņēmumu padarīt labāku," informē uzņēmums.
"Balticovo" jau vairākus gadus uzturot starptautiska līmeņa kvalitātes sistēmu, kuru apliecina prestižais BRC pārtikas drošības un ISO kvalitātes sertifikāti. Tomēr svarīgāk par sertifikātiem uzņēmumam ir attaisnot patērētāju uzticēšanos. Pēc uzņēmuma aprēķiniem patlaban tikai 2% klientu svarīga vistu audzēšanas vide. Prognozēs liecina, ka šo patērētāju skaits augs, un uzņēmums seko līdzi šīm tendencēm. Uzņēmums uzsver, ka neslēpj savas ražotnes un skaidro patērētājiem vistu audzēšanas procesu. "Nevēlamies to idealizēt, bet vēlamies, lai patērētājs ir zinošs un pats spēj izdarīt izvēli," savu nostāju pauž uzņēmums.
Vienlaikus publiskajā paziņojumā, ko uzņēmums izplatījis pēc TV3 raidījuma publiskotajiem videomateriāliem no vistu fermām, norādīts, ka, "ielaužoties kūtī, filmēšana jāveic ļoti, ļoti klusi un lēni pārvietojoties, bez prožektoru gaismām, kas izbaida putnus un rada tiem ļoti lielu stresu, kā rezultātā vistas viena otrai stipri spiežas virsū, radot fiziskas traumas, turklāt pārciestā stresa dēļ palielinās arī putnu mirstība".
"Lai arī kādu mērķu vadītiem, cilvēkiem, kas ielaužas kūtī, ir jāapzinās, ka, neievērojot biodrošības pasākumus, tie nopietni pakļauj putnu ganāmpulku saslimšanas riskam, kam sekas var parādīties pēc pusgada," skaidrojusi "Balticovo" veterinārā dienesta vadītāja Inita Zute.
Lielākais olu ražotājs un eksportētājs reģionā plānojis pakāpeniski palielināt ārpus būriem turēto dējējvistu skaitu. Pašreiz Latvijā aptuveni 2 % no visa olu tirgus ir brīvās turēšanas apstākļos vai kūtī dējušu vistu olas. Tomēr uzņēmums pauž cerību, ka, palielinoties pirktspējai, Latvijas patērētājs ar laiku varētu būt gatavs maksāt mazliet vairāk un izvēlies tā dēvētās 1. un 2. kategorijas olas. Drīzumā plānots sākt arī bioloģisko jeb 0. kategorijas olu pārdošanu. Pagaidām Latvijā lielie ražotāji to nepiedāvā.
Uzņēmuma sniegtā informācija liecina, ka Latvijā, Lietuvā, Igaunijā patērētāji vairāk nekā 90% gadījumos izvēlas tieši būros audzētu vistu olas, kas cenas ziņā ir ievērojami lētākas, salīdzinot ar ārpus būriem dējušu vistu olām. Saskaņā ar ES vienoto marķējuma sistēmu, uz olas uzdrukātā koda pirmais skaitlis šīm olām ir "3".
Vēl "Balticovo" piedāvājumā ir olas ar zīmolu "Zemnieku", kas ir dētas kūtī, un to marķējumā pirmais skaitlis ir "2". Tāpat "Balticovo" sortimentā ir brīvās turēšanas apstākļos dētās olas "Mājas", kuras marķējumā pirmais skaitlis ir "1".
Uzņēmums arī uzsver, ka ieviesis visas jaunās prasības vistu labturībā, tostarp vistām tiek nodrošināta lielāka platība, ko nosaka 2012. gadā spēkā stājusies ES Direktīva dējējvistu aizsardzībai. Labturības prasību noteikumu izpildei "Balticovo" investēti vairāk nekā 30 miljoni eiro. Uzņēmums arī strādājot pie vistu labturības un drošības kontroles pilnveidošanas. Pašreiz notiek regulāras vistu veselības stāvokļa pārbaudes, kas iedalāmas vairākos līmeņos.
Uzņēmums savu produkciju 2015. gadā eksportējis uz ASV, Austriju, Beļģiju, Bulgāriju, Čehiju, Dāniju, Franciju, Igauniju, Itāliju, Japānu, Lietuvu, Nīderlandi, Poliju, Slovāki, Slovēniju, Somiju, Ungāriju, Vāciju, Zviedriju.
Šobrīd uzņēmumā ir 2,4 miljoni dējējvistu, lielākā daļa izvietota uzņēmuma galvenajā ražotnē Iecavā, taču uzņēmumam vēl ir filiāles Madonā un Daugavpilī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
