Latvijas graudkopju krīze – kompensēs 7 eiro par hektāru  (87)

Līdzekļi nepieciešami jau šogad, lai risinātu finanšu grūtības graudaugu sektorā saistībā ar nelabvēlīgu audzēšanas apstākļu, graudu kvalitātes un iepirkuma cenu krituma radīto ieņēmumu samazinājumu, kā arī graudu ražošanas un pirmapstrādes izmaksu palielinājumu, liecina ZM sagatavotais informatīvais ziņojums, ko valdība skatīs otrdien.

Kā portālam "Delfi" skaidroja ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktors Zigmārs Ķikāns, atbalsts tiks izmaksāts graudkopjiem, un iesniegums viņiem nebūs jāiesniedz. Atbalsts tiks izmaksāts, balstoties uz 2016. gadā iesniegtā vienotā iesnieguma datiem par deklarētajām un apstiprinātajām laukaugu platībām.

Atbalstu saņems gan lielas, gan mazas saimniecības, skaidroja Ķikāns. Paredzamais maksājuma apmērs būs ap septiņiem eiro par vienu laukaugu hektāru. Maksājums tiks veikts decembrī.

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš portālam "Delfi" norādīja, ka, "ņemot vērā šī gada klimatiskos apstākļus, kas bija Latvijā, it sevišķi graudu novākšanas laikā un pavasarī, graudkopjiem, protams, šis ir ļoti, ļoti slikts gads".

Viņš uzsvēra, ka jebkura naudas summa, kas ienāk šajā sektorā, ir vērā ņemama. Tomēr, "ja mēs runājam par konkrētajiem sešiem miljoniem, tas ir ļoti niecīgs apjoms uz sektoru".

"Tas, ka nauda ienāk šajā gadā, lietas būtību nemaina. Jo ātrāk nauda ienāk sektorā, jo tas ir labāk, bet tas, vai tas notiek šogad vai nākamgad, tam būtiskas nozīmes nav," uzsvēra Lazdiņš. Vienlaikus "Zemnieku saeimas" vadītājs atgādināja, ka plānots, ka līdz 2019. gadam platību maksājumiem Latvijā jāsasniedz Eiropas vidējais līmenis. "Pašlaik jāatzīst, ka šis scenārijs noteikti nepiepildīsies, jo pēdējie trīs gadi liecina par to, ka platību maksājumi Latvijā samazinās, nevis pieaug. Līdz ar to, ja pagājušā gadā vidēji bija platību maksājumi robežās no 100 līdz 120 eiro par hektāru, tad plānotos 177 eiro 2019. gadā mēs noteikti nesasniegsim," atzina Lazdiņš.

"Šobrīd mēs nevis tuvojamies vidējam [Eiropas līmenim], bet mēs arvien vairāk attālināmies no tā," skaidroja "Zemnieku saeimas" vadītājs. Tas saistīts ar to, ka pieaug lauksaimniecības platības. "Kas ir diezgan loģiski, jo mums ir gana daudz, uz ko tiekties Latvijā. Mēs, lauksaimnieki, uz to ejam. Diemžēl jāatzīst, ka līdz ar to šie maksājumi samazinās."

Pašlaik lauksaimniekiem jāturpina strādāt pie efektīvākiem apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu segšanas noteikumiem.

Pretendēt uz atbalstu apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu segšanai var apdrošināšanas ņēmējs, kas nodarbojas ar primāro lauksaimniecības produktu ražošanu. Tomēr, kā paskaidroja Lazdiņš, Eiropas Savienības regulas un direktīvas nav pietiekami elastīgas Latvijas situācijai, tāpēc tās ir jāpārskata. Plānots, ka tas notiks jau janvārī. "Šis jautājums ir aktualizēts, lai mēs tiešām varētu apdrošināt sējumus uz tiem riskiem, kas Latvijas klimatā ir nepieciešami. Tādā veidā mēs nodrošinātu stabilitāti sektorā," norādīja biedrības vadītājs.

Kā vēsta ZM sagatavotais ziņojums, graudu ražošanu šogad nelabvēlīgi ietekmējuši laika apstākļi. To ietekmē ne tikai samazinājusies graudaugu ražība, bet arī būtiski pasliktinājušies graudu kvalitātes rādītāji. Ja maijā un jūnijā valdīja sausums, kas kavēja graudaugu attīstību, tad jūlijs un augusts pārsteidza ar spēcīgiem nokrišņiem, kuru ietekmē samazinājās graudu kvalitāte un ražība.

Lietavu dēļ lielākā daļa graudu ir realizējami vien lopbarības vajadzībām. Vienlaikus apstākļu dēļ ir samazinājusies graudu kopraža.

Lai gan graudaugu sējumu platība šogad, salīdzinot ar 2015. gadu, bija par 6,3% lielāka, kopējā graudu kopraža būs par 17% mazāka, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra un ZM prognozes.

Vislielākais kopražas samazinājums 2016. gadā tiek prognozēts ziemas kviešiem – par 16%, vasaras kviešiem – par 17% un vasaras miežiem – par 23%.

Graudu tirgū kopš 2012. gada sākuma vērojama pakāpeniska graudu iepirkuma cenu samazināšanās.

Saskaņā ar nozares ekspertu vērtējumu, vairāk nekā 80% no kviešu graudu kopražas šogad atbilst lopbarības kvalitātes kritērijiem, savukārt iepriekšējo triju gadu periodā lopbarībai tika realizēti tikai 32% no kviešu kopražas.

ZM skaidroja, ka arī turpmākos mēnešus sagaidāms graudu iepirkuma cenu samazinājums, jo Starptautiskā graudu padome un ASV Lauksaimniecības departaments prognozē graudu ražošanas apjoma palielināšanos pasaulē, sasniedzot jaunu ražas rekordu.

Kviešu ražošana palielinās visās galvenajās graudu eksportētājvalstīs, īpaši Krievijā, Kazahstānā un Ukrainā. Savukārt Eiropas Savienībā kopumā prognozēts samazinājums. Šo apstākļu dēļ pasaulē ievērojami palielināsies graudu krājumi, kas atstās ietekmi uz pasaules graudu cenu.

Eiropas Komisija prognozē, ka turpmākos mēnešus graudu cena, īpaši kviešu cena, būs zemā līmenī.

Pēc ZM aplēsēm graudu nozares ieņēmumi 2016./2017. tirdzniecības gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem trim tirdzniecības gadiem, samazināsies par 54 miljoniem eiro.

Kopējās graudu ražošanas izmaksas uz graudaugu hektāru līdz 2015. gadam bija nemainīgas vai pat samazinājās, taču 2016. gadā izmaksas palielinājās graudu novākšanas un kaltēšanas izmaksu pieauguma dēļ. Izmaksas vidēji saimniecībās palielinājušās par 5%.

Savukārt graudu izlaide uz hektāru samazinājusies vidēji par 37 procentpunktiem, kamēr lielajās saimniecībās par 35 procentpunktiem, salīdzinot ar 2015. gadu.

Laukaugu saimniecībās izmaksu palielinājums un ieņēmumu samazinājums ir radījis zaudējumus aptuveni 16 eiro apmērā par graudu tonnu vai 65 eiro par hektāru. Savukārt lielajās saimniecībās – aptuveni 23 eiro par saražotu graudu tonnu vai 105 eiro par hektāru.

Vēstīts, ka graudi ir otra nozīmīgākā produktu grupa Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu eksporta struktūrā, to eksporta vērtība 2015. gadā bija 394 miljoni eiro un veidoja 18% no kopējās pārtikas un lauksaimniecības produktu eksporta vērtības.

Tāpat ziņots, ka biedrība "Zemnieku saeima" vērsusies valdībā ar lūgumu piešķirt papildu 30 miljonus eiro 2017. gada pārejas posma valsts atbalsta maksājumiem.

Par finansējuma piešķiršanu valdība lems otrdien. Vienlaikus otrdien plānots skatīt grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas regulē maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem, lai palielinātu finansējumu lauksaimniekiem graudkopības nozarē.