Latvija par uzturēšanās atļaujām nopelnījusi 1,39 miljardus eiro  (25)

Otrdien valdība uzklausīja Iekšlietu ministrijas (IeM) ziņojumu, kurā teikts, ka no 2010.gada 1.jūlija līdz šī gada 30.jūnijam atbilstoši investīciju programmai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir saņēmusi 17 218 personu, tajā skaitā 7183 investoru un 10 035 viņu ģimenes locekļu, iesniegumus TUA pieprasīšanai. Šajā laika posmā izsniegtas 16 737 TUA. No 2010.gada 1.jūlija 323 gadījumos TUA izsniegšana atteikta, bet anulētas 2695 TUA. Nerezidentu ieguldījumi, kas saistīti ar TUA saņemšanu, šajā laikā bija 1,388 miljardi eiro.

No kopumā investīciju programmas laikā ieguldītajiem līdzekļiem 1,154 miljardi eiro ir saistīti ar darījumiem Latvijas nekustamā īpašuma tirgū. Pēc kopējā apjoma otrie lielākie ieguldījumi, kas uzrādīti TUA saņemšanai, ir ieguldījumi kredītiestāžu pakārtotajās saistībās - tie veidoja 152,8 miljonus eiro no visiem ieguldījumiem.

Savukārt attiecinātie ieguldījumi kapitālsabiedrību pamatkapitālā veido tikai 75,4 miljonus eiro no kopējām veiktajām investīcijām attiecīgajā periodā. Īpašam mērķim noteiktu bezprocentu valsts vērtspapīru iegādē no 2015.gada 1.janvāra ieguldīti 5,5 miljoni eiro no kopējā investīciju apjoma.

Pārskata periodā īpašam mērķim noteikto bezprocentu valsts vērtspapīru emisijas rezultātā valsts parāds palielinājies par 3,5 miljoniem eiro, līdz ar to var uzskatīt, ka šis investīciju veids nav būtiski ietekmējis valsts parāda palielināšanos, tomēr Valsts kase norāda, ka ir nepieciešams veikt pasākumus, lai šī instrumenta izmantošana neradītu negatīvu ietekmi uz valsts budžeta bilanci un saglabātu pievienotu ekonomisko ieguvumu. Kā ieteicamais risinājums norādīts priekšlikums Imigrācijas likumā noteikt ārzemniekam lielāku vienreizēju iemaksu valsts budžetā, kas atbilst negatīvai efektīvai procentu likmei vismaz 1% gadā apmērā par bezprocentu obligācijām 250 000 eiro apmērā pēc nominālvērtības jeb 12 500 eiro piecu gadu laikā.

Vienlaikus jāņem vērā, ka TUA saņēmēju, kuri kā TUA pieprasīšanas iemeslu norādījuši bezprocentu valsts vērtspapīru iegādi, valsts budžetā veiktās vienreizējās iemaksas kalpo kā nozīmīgs finansējuma avots Mājokļu atbalsta programmai un šī investīciju programmas instrumenta saņemšanas nosacījumu pasliktināšana attiecībā uz investoriem var ietekmēt finansējumu Mājokļu atbalsta programmai, skaidrots ziņojumā.

Sakarā ar investīciju programmas nosacījumu maiņu, tiem kļūstot stingrākiem no 2014.gada 1.septembra, būtiski samazinājies programmas laikā saņemtais pieteikumu skaits. Ja 2014.gadā investīciju programmas laikā izsniegto TUA skaits veidoja 53% no visām izsniegtajām TUA, tad 2015.gada pirmajā pusgadā tie bija 26%, bet 2016.gada pirmajā pusgadā - tikai 10%. Līdz ar to samazinājies arī ar investīciju programmu saistīto ieguldījumu apmērs.

Darījumu skaits ir būtiski krities, tādēļ nepieciešams turpināt attīstīt tos investīciju piesaistes veidus, kas tieši saistīti ar kapitālsabiedrību piekļuvi brīviem naudas līdzekļiem un to saimnieciskās darbības izaugsmi, uzsvērts ziņojumā.

Tiek norādīts, ka šogad 1.jūlijā spēkā stājās grozījumi Imigrācijas likumā, kas cita starpā no trīs uz desmit palielināja to TUA pieteicēju skaitu, kuri var saņemt TUA par ieguldījumu vienas kapitālsabiedrības pamatkapitālā. Prognozēts, ka minētās izmaiņas palielinās mazo un vidējo kapitālsabiedrību iespējas piesaistīt to izaugsmei nepieciešamos ieguldījumus vajadzīgajā apmērā, ņemot vērā, ka vispopulārākais ieguldījumu apmērs kapitālsabiedrības pamatkapitālā atbilst vai ir tuvu likumā noteiktajai minimālajai ieguldījuma summai.

Vienlaikus tiek uzsvērts, ka, lai gan TUA programmu var izmantot kā instrumentu tautsaimniecības attīstības stimulēšanai, tas ir tikai īstermiņa risinājums, kas nevar kalpot kā Latvijas tautsaimniecības ilgtermiņa izaugsmi nodrošinošs faktors.

Investīciju programmas sadaļa, kas paredz iespēju saņemt TUA, kā saņemšanas iemeslu norādot nekustamā īpašuma iegādi, rada vairākus vidēja termiņa un ilgtermiņa riskus, uzsvērts ziņojumā. IeM norāda, ka ilgstoši uzturot liberālus programmas nosacījumus, pastāv risks, ka ekonomiskā aktivitāte un darbaspēks arvien vairāk tiek piesaistīts nekustamo īpašumu nozarei un būvniecībai, tādējādi mazinot resursus ražošanas un Latvijas ilgtermiņa konkurētspēju veidojošām nozarēm. Rezultātā var pieaugt darbaspēka piesaiste mazāk produktīvām nozarēm.

Ziņojumā arī uzsvērts, ka no nekustamo īpašumu kompāniju tirgus pārskatiem par 2015.gadu un 2016.gada pirmo pusgadu secināms, ka pēc grozījumiem Imigrācijas likumā, kas stājās spēkā 2014.gada 1.septembrī, jauno daudzdzīvokļu mājokļu projektu attīstītāju piedāvājums ir kļuvis pieejamāks un atbilstošāks vietējiem pircējiem.

Saskaņā ar nekustamo īpašumu uzņēmumu pausto viedokli šobrīd lielākajā nekustamā īpašuma tirgus daļā pilnībā dominē vietējais pieprasījums, tāpēc novērojamo izaugsmi ir pamats uzskatīt par ilgtspējīgu attīstību, jo tieši vietējais pieprasījums, aktīva banku kreditēšana un neliels valsts atbalsts ir pamats nekustamo īpašumu tirgus izaugsmei. Vienlaikus jāņem vērā, ka atsevišķos nekustamā īpašuma segmentos ietekme ir vērtējama kā būtiska, it sevišķi ekskluzīvo mājokļu tirgus segmentā.

Ziņojumā arī secināts, ka kopš Imigrācijas likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2014.gada 1.septembrī, ieguldījumi banku pakārtotajās saistībās un kapitālsabiedrību pamatkapitālos ir ievērojami samazinājušies, tādējādi samazinot banku un kapitālsabiedrību piesaistītā kapitāla apjomu.

Ņemot vērā ārvalstu tiešo investīciju kopapjoma samazināšanos, ir jāmeklē veidi, kā padarīt investīciju programmu pievilcīgāku potenciālajiem ārvalstu investoriem, tostarp, turpinot intensīvu darbu pie viegli uztveramu un saprotamu informatīvo materiālu par investīciju programmas dotajām iespējām un kārtību sagatavošanas un publiskošanas, uzsver IeM.

Ministrija uzsver, ka šogad pirmajā pusgadā, tāpat kā pērn kopumā, pirmreizējo TUA pieteikumu skaits un investīciju apjoms ir samazinājies visos TUA ieguves veidos. Līdz ar to var secināt, ka 2014.gada 1.septembrī spēkā stājušies grozījumi Imigrācijas likumā nav vienīgais iemesls vispārējam investīciju apjoma kritumam. Kā vienu no būtiskākajiem iemesliem var minēt ekonomiskās situācijas pasliktināšanos Krievijā.

Ziņojumā arī secināts, ka, izvērtējot turpmāko investīciju programmas pilnveidošanu, jāņem vērā tas, kā iespējamā investoru skaita palielināšanās ietekmēs valsts drošības situāciju.

Jau vēstīts, ka šogad 1.jūlijā spēkā stājās grozījumi Imigrācijas likumā, kas cita starpā noteica, ka ārzemniekam ir tiesības pieprasīt TUA uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš Rīgā, Jūrmalā vai Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu vai Stopiņu novadā ir iegādājies un viņam pieder viens funkcionāli saistīts nekustamais īpašums, kura vērtība ir vismaz 250 000 eiro.

Savukārt ārpus šīm teritorijām - ne vairāk kā divi nekustamie īpašumi, kur katrs no tiem ir viens funkcionāli saistīts nekustamais īpašums un kuru kopējā vērtība ir vismaz 250 000 eiro. Minētie grozījumiem ir potenciāls palielināt TUA pieteicēju interesi par nekustamā īpašuma iegādes iespējām reģionos.