Pasaules tirgos prognozē aitu gaļas cenu pieaugumu  (9)

Balstoties uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem, šogad pasaulē tiek prognozēts aitu gaļas cenu kāpums, kas turpināsies līdz pat 2024. gadam. Eiropas Savienībā (ES) situācija būs nedaudz atšķirīga – pēc Eiropas Komisijas aplēsēm, ES aitu gaļas cena tuvākajos gados samazināsies, taču, pateicoties Āzijas, īpaši Ķīnas, pieprasījumam, ES cenas palielināsies vidēja termiņa perspektīvā aptuveni 2020.gadā.

Arī Austrālija kā viena no aitu audzētāju lielvalstīm prognozē gaļas pieprasījuma pieaugumu no Ķīnas. Vienlaikus tiek norādīts, ka Jaunzēlandes–Ķīnas brīvās tirdzniecības līgums, kas stāsies spēkā šogad, nodrošinās brīvu piekļuvi Ķīnas tirgum, tādējādi Jaunzēlande joprojām būs galvenais Austrālijas aitu gaļas tirdzniecības konkurents.

Starptautiskajā tirgū starp galvenajiem tirgotājiem ES aitu gaļas cena 2016. gadā bija visaugstākā. Saskaņā ar ZM datiem augustā vidējā aitu liemeņu iepirkuma cena ES bija 491,90 eiro par 100 kilogramiem. Augstākā cena bija Francijā, Vācijā un Austrijā – attiecīgi 631,23 eiro, 560,01 eiro un 555,71 eiro, savukārt zemākās - Rumānijā, Igaunijā, kā arī Latvijā – attiecīgi 225,71 eiro, 267,38 un 320,72 eiro par 100 kilogramiem gaļas.

Kopumā ES valstis aitu un kazu gaļu gadā importē vairāk nekā 200 000 tonnu apjomā, eksportē –vairāk nekā 70 000 tonnu gadā.

ZM datu analīzē arī norādīts, ka aitu skaits Latvijā pēdējos gados pieaug. 2014. gadā Latvijā tika turēti vairāk nekā 90 000 aitu, 2015. gadā – vairāk nekā 100 000 aitu, bet šā gada augusta dati uzrāda 127 000 aitu.

Tāpat dati liecina, ka, lai gan pēdējos gados aitu gaļas tirdzniecības apjomi palielinājušies, tirdzniecības bilance saglabājas negatīva. 2014. gadā Latvijā tika importētas 106,6 tonnas, bet eksportētas – 91,8 tonnas aitu gaļas. 2015. gadā importētas 124,2 tonnas, bet eksportētas – 96,2 tonnas, savukārt šā gada pirmajā pusgadā tika importētas 44,5 tonnas, bet eksportētas – 47,7 tonnas aitu gaļas.

Galvenās aitu gaļas eksporta valstis ir Somija, Lietuva un Igaunija, nozīmīgākās importa valstis –Nīderlande, Vācija, Igaunija un Lietuva.

Savukārt Latvijas dzīvu aitu tirdzniecības apjomi pēdējos gados ir salīdzinoši mazi, izņēmums ir 2012. gads, kad no Vācijas un Nīderlandes kopā tika importētas 1285 aitas. 2015. gadā tirdzniecība ar dzīvām aitām nav notikusi. Vienīgās importa valstis attiecībā uz dzīvām aitām 2014. gadā bija Igaunija, Apvienotā Karaliste un Dānija. Dzīvu aitu eksports pēdējos gados gandrīz nav noticis. Tāpat arī Latvijas dzīvu kazu un kazu gaļas tirdzniecība ir niecīga un statistikā praktiski neparādās.

Lai veicinātu aitu un kazu gaļas ražošanas saglabāšanu, 21 ES dalībvalsts, tostarp Latvija, ieviesušas brīvprātīgi saistīto atbalstu par gaļas ražošanu, novirzot šai nozarei 11% no kopējās brīvprātīgi saistītā atbalsta finansējumu.

Saskaņā ar biedrības "Latvijas Aitu audzētāju asociācija" datiem ar aitkopību Latvijā nodarbojas 4625 saimniecības, vidējais skaits saimniecībā – 22 dzīvnieki.