'KVV Liepājas metalurga' kreditoru prasījumi pārsniedz 116 miljonus eiro  (3)

Kā pamatotus administrators patlaban atzinis 19 juridisko personu prasījumus par kopējo summu 88 287 292,30 eiro, savukārt piecu juridisko personu prasījumu 27 577 837,88 eiro apmērā izvērtēšanai administrators pieprasījis iesniegt papildu dokumentus.

Pieteikti arī 395 uzņēmuma darbinieku prasījumi par kopējo summu 722 791,68 eiro.

Kopējais nodrošināto kreditoru prasījumu apmērs ir 86 935 627,36 eiro, bet nenodrošināto kreditoru prasījumu kopējais apmērs ir 29 652 294,50 eiro.

"Vienlaikus ir pabeigta maksātnespējīgā "KVV Liepājas metalurga" mantas inventarizācija. Informācija tiek apkopota, un mantas pārdošanas plāns tiks izstrādāts līdz 16. novembrim, kad tas tiks nosūtīts saskaņošanai kreditoriem," sacīja Hmieļevskis.

Vēstīts, ka 2016. gada 16. septembrī Liepājas tiesa atzina "KVV Liepājas metalurgu" par maksātnespējīgu.

Atbilstoši Maksātnespējas likumā noteiktajam administrators sāka pieņemt maksātnespējīgā "KVV Liepājas metalurga" kreditoru prasījumus. Kreditori savus prasījumus varēja pieteikt līdz 21. oktobrim.

"KVV Liepājas metalurga" ražotnē maksātnespējas pasludināšanas dienā 16. septembrī bija nodarbināti 147 darbinieki. Rūpnīcā šobrīd strādājošo darbinieku uzdevums galvenokārt ir nodrošināt rūpnīcas iekārtu un citas mantas saglabāšanu, sacīja Hmieļevskis. Maksātnespējas procesa laikā objekts tiek apsargāts.

Privatizācijas aģentūras meitasuzņēmums SIA "FeLM" prognozē, ka maksātnespējīgās AS "KVV Liepājas metalurgs" aktīvus varētu sākt realizēt ne agrāk kā 2017. gada pavasarī.

Jau ziņots, ka 22. martā valdība nolēma atļaut Privatizācijas aģentūrai dibināt sabiedrību, kurai Valsts kase cedē valsts prasījumu pret "KVV Liepājas metalurgu". Cesijas līgums paredz, ka tiek cedēts valsts pamatsummas prasījums pret "KVV Liepājas metalurgu" ar visiem nodrošinājumiem un blakus prasījumiem. Šāds risinājums tika atbalstīts, pamatojoties uz konsultanta SIA "Deloitte Latvia" ieteikumu. Cesijas līgums paredz, ka "FeLM" pakāpeniski nodrošinās valsts līdzekļu atgūšanu, restrukturizējot valsts prasījumu, kā arī izvērtējot nepieciešamību restrukturizēt uzņēmuma pamatdarbību kopumā. Uzņēmuma parāds valstij ir 65 miljoni eiro.

Šā gada 17. maija un 24. maija Ministru kabineta sēdēs tika izskatīts Privatizācijas aģentūras un "FeLM" sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju sagatavotais ziņojums par aktuālo situāciju saistībā ar "KVV Liepājas metalurga" parādu restrukturizāciju. Valdība pieņēma zināšanai, ka "KVV Group" piedāvātie saistību restrukturizācijas nosacījumi nav pieņemami un jāstrādā pie citiem risinājumiem uzņēmuma darbības atjaunošanai. "KVV Group" izteiktie priekšlikumi paredzēja būtisku valsts līdzdalību uzņēmuma darbībā bez uzņēmuma vadības kontroles nodošanas, kā arī nodokļu atlaides un citus pasākumus, kas varētu tikt vērtēti kā neatļauts valsts atbalsts.

Tāpat valdība tika informēta, ka "KVV Group" nespēs nodrošināt pašas izstrādātā uzņēmuma "KVV Liepājas metalurgs" konservācijas plāna izpildi, jo tas prasītu papildu ieguldījumus, kurus "KVV Group" nav gatava veikt. "KVV Group" arī norādījusi, ka pašreizējās tirgus konjunktūras apstākļos ražošanas atsākšana nav pamatota.

Savukārt Ukrainas "KVV Group" ir paziņojis, ka gatavojas sūdzēties par Latviju Eiropas Komisijas antimonopola un korupcijas apkarošanas komitejās, kas varot novest pie tā, ka Latvijai tiks uzlikts 150 līdz 300 miljonu eiro sods.