Lai starp Ķīnu un Latviju notiktu kravu kustība, svarīga sliežu noslodze abos virzienos, bet nozares uzņēmumi ir visai skeptiski par to, ka dzelzceļa satiksme no Ķīnas varēs pārspēt jūras transportu un kompensēt Krievijas kravu zudumu, šovakar ziņo LTV raidījums "de facto".
Kā zināms, aizvadītajā nedēļā Rīgā ieradās konteineru vilciena sastāvs no Ķīnas, kas ceļā no Jivas līdz Rīgai pavadīja divas nedēļas. Regulāri vilciens kursē starp Jivu un Madridi, kas ir garākais vilciena maršruts pasaulē. Testa variantā vilciens iegriezās Rīgā.
40 konteineros tiek vesti apģērbi, aksesuāri un santehnika. Konteinerus neatvērs Latvijā un tos nedzīs uz ostu - pēc uzkavēšanās Rīgā vilciens turpinās ceļu uz Baltkrieviju, apliecina "Latvijas dzelzceļš" prezidents Edvīns Bērziņš. Viņš noliedz, ka reiss kompānijai būtu radījis zaudējumus: "Mēs neesam maksājuši par šo vilcienu neko, mēs pat nedaudz esam nopelnījuši. Kāpēc nedaudz? Tāpēc, ka pilotvilciena galvenais mērķis ir saprast tehnoloģiju, kādā veidā vilciens var paveikt šo ceļu."
Pirms šī "apģērbu" vilciena pirms nepilniem 10 gadiem Rīgā no Ķīnas ieradās "tomātu pastas" vilciens. Tomēr pa "zīda ceļu" satiksme varētu palielināties, jo tajā ieinteresēta Ķīna, kura vēlas stiprināt tirdzniecības saites ar Eiropu pa sauszemi. Pašlaik funkcionē aptuveni 10 maršruti starp Ķīnas un Eiropas pilsētām. Intensīvākā satiksme ir caur Brestu uz Baltkrievijas-Polijas robežas. Piemēram, Vācijas pārvadātājs "Deutsche Bahn" organizē vilcienu starp Ķīnu un Eiropu vai ik dienas. Kompānija pērn pārvedusi 30 tūkstošus konteineru, kas gan nav liels apjoms, salīdzinot ar ostu apgrozījumu, piemēram, Rīgas ostā vien gadā pārkrauj 10 reizes vairāk konteineru.
Krievijas kravu kritumu Ķīna aizstāt pārskatāmā nākotnē aizstāt nevarēs, bet konteineru vilciena sastāvu pienākšana Latvijā atkarīga no tā, vai būs klienti, kas gribēs maksāt vairāk "par ātrumu". Latvijā tādi diez vai būs, iespējams, atrastos Skandināvijā, norāda "de facto".
"Vilciens atved 40 konteinerus varbūt reizi nedēļā, varbūt reizi divās nedēļās. Nedomāju, ka mēs panāksim, ka pie mums nāks pieci sastāvi dienā. Tas būtu ideāli, bet tā droši vien nebūs. Jautājums, vai pietiks apjoma, ko vest uz Skandināviju, jo serviss ir atkarīgs no kravu apjoma," saka "Riga Container Terminal" valdes priekšsēdētājs Valdis Andersons.
Otrs apstāklis, kas noteiks Latvijas virziena dzīvotspēju, - vai būs ko sūtīt atpakaļ, jo dzīt atpakaļ tukšus konteinerus neatmaksājas. Uz to norāda arī Žongs Čens, "China Railway Container Transport" direktora vietnieks: "Kad ceļš būs divvirziena, pārvadāšanas izmaksas spēcīgi samazināsies. Tad tas būs stabils un izdevīgs risinājums."
"Ķīnas dzelzceļa" pārstāvji pašlaik runā par vienu vilciena sastāvu mēnesī Latvijas virzienā. "Latvijas Dzelzceļa" šefs piesauc 400 konteinerus, kas jau gaidot uzkraušanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
