Sākotnēji likumprojekts paredzēja šo ieceri īstenot 2017. gada pirmajā pusē, bet vēlāk koalīcija vienojās reformu pārcelt uz 2018. gadu, apgalvoja Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis (V).
Saeimas komisija šodien skatīja minēto likumprojektu, bet vēl nepieņēma lēmumu par tā virzīšanu izskatīšanai galīgajā lasījumā, jo vēl jāpilnveido atsevišķu normu redakcija, tomēr konceptuāli deputāti ir vienojušies.
Kā ziņots, grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā nolūkā atbalstīt energointensīvos uzņēmumus paredz diferencēt galalietotāju elektroenerģijas OIK maksājumus pēc pieslēguma jaudas un patēriņa apmēra. Ekonomikas ministrija iepriekš norādījusi, ka līdz ar elektroenerģijas OIK diferencēšanu elektroenerģijas izmaksas pieaugs aptuveni 390 000 mājsaimniecību, savukārt 650 000 - saruks.
Ar likuma izmaiņām plānots sadalīt OIK maksātājus četrās grupās, kur daļu komponentes apmēru noteiks patēriņa apmērs (mainīgā daļa), savukārt atlikušo daļu - fiksēts jaudas maksājums. Paredzēts, ka vidējais OIK maksājuma apmērs saruks 110 kilovoltu (kV) pieslēgumiem, 6-20 kV pieslēgumiem, kā arī 0,4 kV pieslēgumu mājsaimniecībām (līdz 64 ampēriem), savukārt kāps pārējiem 0,4 kV pieslēgumiem.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) teica, ka jautājumā par reformas atlikšanu liela loma bija partiju "ultimātiem". Proti, "Vienotībai" esot bijis svarīgi, lai šis likumprojekts tiktu skatīts kopā ar budžeta jautājumiem, bet ZZS un nacionālajai apvienībai - lai nākamgad nepieaugtu elektroenerģijas cenas, skaidroja politiķis. Viņš uzsvēra, ka nākamgad būs jāizstrādā mehānismi, lai aizsargātu konkrētas iedzīvotāju grupas, kas varētu ciest no iespējamā elektroenerģijas cenu pieauguma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
