"Cīņa ar ēnu ekonomiku nav tikai VID uzdevums, tas ir valdības kopējais uzdevums. Ir prieks, ka valdība izstrādājusi un apstiprinājusi tuvākā laika plānu cīņai ar ēnu ekonomiku un tajā tiks iesaistītas visas citas valsts pārvaldes iestādes, nozaru asociācijas, lai sakārtotu riska nozares. Tikai sadarbojoties valsts iestādēm un uzņēmēju organizācijām, varam sasniegt ēnu ekonomikas apkarošanas plāna mērķus," sacīja Cīrule.
Tāpat Cīrule uzskata, ka jāturpina jau sāktā VID un nozaru asociāciju aktīvā sadarbība. Katrai nozarei ir vajadzīga sava pieeja un īpašie noteikumi, par kuriem ir jāvienojas. "Ja runājam par būvniecību vai transporta jomā par taksometru pakalpojumiem, starp šīm nozarēm ir būtiska atšķirība, un ar katru jāstrādā atsevišķi," piemērus minēja Cīrule.
Taujāta, kā izpaudīsies VID sadarbība ar uzņēmējiem, Cīrule norādīja, ka tās būs regulāras tikšanās ar nozaru asociācijām, pārrunājot problēmas, kopīgo redzējumu un vājās vietas.
"Jāņem vērā, ka valdība šī gada augustā parakstīja vienošanos ar lielākajām uzņēmēju organizācijām, kurā ir definētas būtiskākās lietas par reformām valsts pārvaldē. Šajā dokumentā ir pausta arī apņemšanās vismaz reizi trīs mēnešos tikties ar ieinteresētajām pusēm un apspriest VID stratēģiju un veicamās darbības. Jāizveido efektīvs komunikācijas tīkls un darbības modelis sadarbībai ar uzņēmējiem," skaidroja Cīrule.
VID ģenerāldirektore uzsvēra, ka viņa vēlas panākt, lai VID arvien vairāk no pārbaudošās un sodošās iestādes pārtaptu par sadarbības partneri uzņēmējdarbībā, vienlaikus aktīvāk kontrolējot negodprātīgos. To varēšot sasniegt pie nosacījuma, ka VID ir spēcīgi attīstīts analītiskais darbs.
"VID, strādājot ar savām datubāzēm un vēl apkopojot informāciju no kredītiestādēm, jāspēj izsecināt, kurš uzņēmējs ir labprātīgs un godīgs nodokļu maksātājs un kurš ir riska grupā. Kad analītika ļaus sašķirot uzņēmējus šādās kategorijās, tad godīgajiem uzņēmējiem VID būs kā konsultatīva iestāde, īpaši jaunajiem uzņēmējiem, kuriem vairāk vajadzīgs padoms, nevis sods pirmajā pareizi neizprastajā situācijā. Savukārt riska zonā esošie uzņēmēji un privātpersonas tiks aktīvi kontrolēti," skaidroja Cīrule.
Vēstīts, ka valdība 8.novembrī Cīruli apstiprināja VID ģenerāldirektora amatā. Viņa amata pienākumus sāks pildīt 14.novembrī.
Atbilstoši aģentūras LETA arhīvam Cīrule ir beigusi Rīgas Politehniskā institūta (tagad Rīgas Tehniskās universitātes) Arhitektūras fakultāti, bet 2003.gadā ieguvusi Rīgas Biznesa institūta maģistra diplomu uzņēmumu un organizācijas vadīšanā.
2001.gadā Cīrule tika ievēlēta apdrošināšanas kompānijas "Balta" valdes locekļa amatā, bet 2003.gadā viņa kļuva par šī uzņēmuma viceprezidenti. 2005.gadā Cīrule aizgājusi no darba "Baltā", savukārt 2006.gadā sāka strādāt "Parekss apdrošināšanas kompānijā" Pārdošanas attīstības daļas vadītājas amatā. "Parekss apdrošināšanas kompānijai" mainot īpašnieku un pārtopot par "Gjensidige Baltic", Cīrule kļuva par "Gjensidige Baltic" Pārdošanas attīstības daļas vadītāju. Kā liecina ieraksts viņas profilā vietnē "LinkedIn", kopš 2012.gada viņa bija "Gjensidige Baltic" Finanšu daļas vadītāja.
"Firmas.lv" dati liecina, ka Cīrule ir arī 1994.gadā dibinātās finanšu investīciju kompānijas AS "Bastions ZS" padomes locekle un vismaz savulaik bijusi šī uzņēmuma kapitāldaļu īpašniece.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
