Pēc garām diskusijām Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija virzīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumprojektu, paredzot, ka tas sekmēs inovatīvas komercdarbības attīstību un pētniecību.
Saeimas Juridiskais birojs iepriekš skaidroja, ka izstrādātais Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumprojekts ir sasteigts un labojams. Juridiskais birojs norādīja, ka ir redzams, ka likumprojekts ir tapis ierobežotā laika periodā. Tajā ir daudz lietu, kas jāuzlabo. Birojs atzīmēja, ka likumprojekts prasa grozījumus citos likumos, kas likumprojekta anotācijā nav minēts.
Pēc kritikas 20 pantus garajam likumprojektam tika iesniegti 28 priekšlikumi. Lielāko daļu no tiem iesniedza ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
Likumprojekts raisīja deputātu un nozares pārstāvju debates. Sēdes dalībnieki sākumā apsprieda likumprojekta nosaukumu. Dalībnieki diskutēja, vai tas nebūtu jānosauc konkrētāk, piemēram, "Inovatīvu jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumprojekts".
Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) uzsvēra, ka rodas virkne pārpratumu tieši neveiksmīgā nosaukuma dēļ. Viņš skaidroja, ka likumprojekts neattiecas uz visiem jaunajiem uzņēmumiem, kā nereti tiek uzskatīts.
Saskaņā ar atbalstīto priekšlikumu jaunuzņēmums ir kapitālsabiedrība "ar augstas izaugsmes potenciālu, kuras pamatdarbība ir saistīta ar mērogojamu biznesa modeļu un inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību".
Vienlaikus priekšlikumā ir paskaidrots, ka inovatīvs produkts ir "prece vai pakalpojums ar augstu pievienoto, tostarp tehnoloģisko, vērtību, kas nodrošina noteikta jauna preces vai pakalpojuma attīstību vai arī esoša būtisku uzlabojumu".
Vucāns aicināja kolēģus, publiski runājot par likumprojektu, vienmēr skaidrot, ka tie specifiska veida uzņēmumi, kuru kritēriji ir aprakstīti likumprojektā. Atbalsta programmu piešķiršanai jaunuzņēmumam jāatbilst 10 kritērijiem. Piemēram, viens no kritērijiem nosaka, ka kapitālsabiedrība veic komercdarbību pirmajos piecos gados kopš tās reģistrēšanas komercreģistrā.
Vienlaikus kapitālsabiedrībai jāatbilst vismaz vienai no šādām inovācijas pazīmēm: kapitālsabiedrībai pieder īpašumtiesības uz inovatīva produkta patentu vai tā ir pieteikusi inovatīva produkta patentu; vismaz 70 % no darba ņēmējiem ir maģistra grāds vai doktora grāds; pētniecībai un attīstībai ir novirzīti vismaz 50 % no kapitālsabiedrības izdevumiem kopš tās reģistrēšanas komercreģistrā.
Šos kritērijus kritizēja deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA), skaidrojot, ka deputātam zināmajos jaunuzņēmumos strādā otrā un trešā kursa bakalaura programmu studenti.
Priekšlikumu izskatīšanas gaitā Saeimas Juridiskais birojs atzina, ka likumprojektā vēl joprojām ir nepieciešami daudz redakcionālu precizējumu.
"Šis likumprojekts ir startaps startapam," sēdes beigās teica Vucāns. Viņš prognozēja, ka nākotnē Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai būs daudz darba saistībā ar likumprojektu.
Ziņots, ka Ministru kabineta ārkārtas sēdē 29. septembrī tika apstiprināts EM izstrādātais Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumprojekts, kura mērķis ir veicināt jaunuzņēmumu veidošanos Latvijā, tādējādi sekmējot inovatīvas komercdarbības attīstību un pētniecību, kā arī inovatīvas idejas, produkta vai procesa saimniecisku izmantošanu.
Likumprojektā noteikta jaunuzņēmuma definīcija un noteiktas tā pazīmes, jaunuzņēmumu atbalsta programmas, jaunuzņēmumu pieteikšanās kārtība minētajām atbalsta programmām, nosacījumi, kas ir un kā tiek piesaistīti kvalificēti riska kapitāla investori un tā tālāk.
Likumprojektā paredzētas vairākas jaunuzņēmumu atbalsta programmas, kas paredz gan fiksētu maksājuma veikšanu par darba ņēmējiem, gan nodokļu atvieglojumus, gan augsti kvalificētu darba ņēmēju piesaistei.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien turpina skatīt priekšlikumus nākamā gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu otrajam, galīgajam lasījumam.