Foto: Publisko idejas Dzelzceļa tilta un Centrālās stacijas pārbūvei  (159)

Patlaban saņemti 13 darbi, savukārt divi vēl nav atsūtīti pa pastu, bet noteiktajā termiņā ir reģistrēti.

Kultūras ministrijas eksperts Jānis Dripe, kurš ir viens no žūrijas locekļiem, uzsvēra, ka attiecīgā iecere ir unikāla situācija Rīgas pilsēttelpā, tostarp atbrīvojoties no dzelzceļa uzbēruma līdz Dzirnavu ielai. Pēc viņa teiktā, pateicoties "Rail Baltica" Rīgas dzelzceļa tilta un stacijas apbūvei, ''Maskačka'' kļūs par patiesu galvaspilsētas centra sastāvdaļu.

Savukārt arhitekts Andis Sīlis uzsvēra, ka šis būs viens no sarežģītākajiem projektiem, kas Latvijā būs īstenots pēdējo 100 gadu laikā. Īpaši apgrūtinoša solās būt dažādu interešu salāgošana saistībā ar transporta organizāciju, pašvaldības un privāto īpašnieku vēlmēm.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka "Rail Baltica" Rīgas dzelzceļa tilta un stacijas apbūve kļūs par lielu pievienoto vērtību galvaspilsētai.

SIA ''Eiropas Dzelzceļa līnijas'' Projekta ieviešanas departamenta direktors Kaspars Vingris pastāstīja, ka pēc uzvarējušā meta izvēles tas tiks iestrādāts darba uzdevumā būvprojektēšanai. Iepirkumu par būvprojektēšanas un būvniecības darbiem plānots izsludināt nākamā gada sākumā. Būvprojekta izstrāde paredzēta 2019.gadā, savukārt būvniecības darbi - līdz 2022.gadam.

Taujāts, vai "Rail Baltica" dzelzceļa tiltu pār Daugavu nav paredzēts noteikt par apsargājumu objektu, līdzīgi kā tas ir ar pašreizējo dzelzceļa tiltu, un vai būs estakādes gājējiem un riteņbraucējiem, Vingris atbildēja, ka notikušas konsultācijas ar drošības institūcijām un drošs risinājums tiks panākts.

Arī viņš atzina, ka dažādo interešu - valsts, pašvaldības, autoostas, privāto īpašnieku, piemēram, tirdzniecības centra ''Origo'' īpašnieku - salāgošana būs ļoti sarežģīts uzdevums visā projektā laikā. Diskusijas jau notikušas metu konkursa izstrādē.

Vingris arī apliecināja, ka īpašumi varētu tikt atsavināti, ja tas būs nepieciešamas "Rail Baltica" infrastruktūras apbūvei. Savukārt par teritorijas attīstību apkārt infrastruktūrai paredzēts runāt ar iesaistītajām pusēm.

Metu konkursā tālāk starptautiska žūrija, kuras sastāvā ir Latvijas un ārvalstu eksperti arhitektūras un pilsētplānošanas jomā, laikā no 25. līdz 28.novembrim tiksies Rīgā, lai izvērtētu konkursam iesniegtos darbus. Konkursa rezultāts tiks paziņots atklātā žūrijas sēdē novembra pēdējās dienās. Konkursa darbi iesniegti un tiks izvērtēti, saglabājot dalībnieku anonimitāti. Pēc žūrijas lēmuma nolasīšanas tiks atvērtas aploksnes un kļūs zināmi uzvarējušo darbu autori.

Iesniegtos metus vērtēs starptautiska žūrija - arhitekte Džūlija Bolesa-Vilsone, pilsētplānotājs Džonatans Kendals, arhitekti Andis Sīlis un Egons Bērziņš, Kultūras ministrijas eksperts Dripe, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides attīstības pārvaldes Vēsturiskā centra plānošanas nodaļas galvenais teritorijas plānotājs Aigars Kušķis, Rīgas būvvaldes galvenais arhitekts - teritorijas plānotājs Viesturs Brūzis, "Eiropas Dzelzceļa līniju" Tehniskā departamenta direktors Jānis Eiduks, AS "Latvijas Dzelzceļš" Nekustamā īpašuma direkcijas Nekustamā īpašuma reģistrācijas daļas vadītāja vietniece Eva Kalviņa, kā arī Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, "Eiropas Dzelzceļa līniju" valdes loceklis Dins Merirands.

Attiecīgais metu konkurss tika izsludināts jūlija sākumā. Tā mērķis ir iegūt piemērotāko metu Rīgas centrālajam multimodālā sabiedriskā transporta mezglam un "Rail Baltica" Rīgas dzelzceļa tiltam. Teritorija aizņem 14 hektārus (ha), tā ietver Rīgas vēsturisko Centrālo dzelzceļa staciju, uzbērumu no Dzirnavu līdz Krasta ielai, kā arī plānoto "Rail Baltica" dzelzceļa tiltu pāri Daugavai.

Starpdisciplinārajā konkursā tika aicināti piedalīties Latvijas un ārvalstu arhitekti, pilsētplānotāji, dzelzceļa transporta speciālisti, ainavu arhitekti, jo projekta specifika noteica nepieciešamību savienot kompetences. Konkursam noteikta arī izpētes teritorija, kas ir aptuveni 59 ha, lai metu konkursa rezultātā iegūtu arī konkursa teritorijas kopējā ģenerālplāna attīstības priekšlikumus.