"Swedbank" eksperti samazinājuši Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi šim gadam līdz 1,6%, pavēstīja bankas mediju attiecību vadītāja Kristīne Jakubovska.
Iepriekš "Swedbank" Latvijas IKP izaugsmi šogad prognozēja 2,1% apmērā.
Ekonomisti norāda, ka šā gada trešais ceturksnis bija krietni vājāks, nekā gaidīts, un ekonomika auga vien par 0,8%, salīdzinot ar pērnā gada trešo ceturksni. "Galvenais iemesls ir tas pats iepriekšējais – Eiropas Savienības (ES) fondu kavēšanās, krīze būvniecībā, iedzīvotāju piesardzība tērēt," prognozes samazināšanu skaidro "Swedbank".
Saskaņā ar apskatu lēnāks kļuvis mazumtirdzniecības kāpums, trešajā ceturksnī augot vien par 1,1% gada griezumā – iespējams, ka darbavietu zudums būvniecībā (šogad par 8,4 tūkstošiem mazāk nekā pērn) piesardzīgus dara arī citos sektoros strādājošos.
"To, šķiet, norāda arī noguldījumu pieaugums bankās – iedzīvotāji turpina mazināt parādsaistības un uzkrāt, tērē piesardzīgi. Krīze būvniecībā ir bijis sitiens arī darba tirgum kopumā – strādājošo skaits šogad nav audzis (kritums bijis arī tirdzniecībā, bet darba vietu izveide citos sektoros kritumu neitralizē), bezdarba kritums ir ļoti lēns, algu kāpums kļuvis biklāks (bet joprojām tuvu 5% pret pērno gadu)," klāsta ekonomisti.
2017. gadā "Swedbank" prognozē IKP kāpumu par 2,6% (iepriekš 3%) un 2018. gadā, kreditēšanai augot, – par 2,9% (3,3%). "Nav slikti, bet Latvijai tā ir lēna izaugsme. Izdaudzinātā 5% IKP izaugsme ir lielisks mērķis, bet ar pašreizējo strukturālo politiku un ārējo vidi tuvāko pāris gadu laikā tas nav iespējams," atzīst eksperti.
Straujāka izaugsme iespējama, jo līdz ar ES fondu ieplūdumu dēļ pieaugs investīcijas infrastruktūrā, iekārtās, ražošanas ēkās.
"Nenoteiktība par ārējo vidi, visticamāk, vilks noskaņojumu uz leju, un ļoti strauju izrāvienu investīcijās nākamgad varam arī neredzēt. Investīcijas no recesijas izvilks būvniecību, kas pavilks uz augšu nodarbinātību un atkal jau redzamāk spiedīs uz leju bezdarbu," min "Swedbank" pārstāvji.
Vienlaikus negatīva ietekme darba tirgū būs tranzīta kravu apjoma kritumam. Tā kā Krievija kravas virza uz savām ostām, plūsma caur Latviju sarūk un ir maz ticams, ka zaudēto kravu vietā Latvija spēs savlaicīgi atrast citas, skaidrots pārskatā. "Tāpēc bezdarbs atkāpsies lēnāk (8,3% 2018. gadā) un arī algu kāpums būs piezemētāks (ap 5-6% gadā)."
Inflācija nākamajos divos gados varētu pieaugt līdz 2-2,5%, kas daļu no algu kāpuma "apēdīs", bet mājsaimniecības to kompensēs ar mazāku krāšanu un aktīvāku aizņemšanos. Eksporta apjomi turpinās augt, bet tranzīta kravu kritums un protekcionisms izaugsmi "turēs pie zemes".
Vērtējot notikumus pasaulē, "Swedbank" atzīst, ka līdz ar Donalda Trampa ievēlēšanu ASV prezidenta amatā un milzu neskaidrību par viņa turpmāko ekonomisko un drošības politiku, svārstību amplitūda finanšu tirgos saglabāsies augstāka nekā parasti, un finanšu tirgi ļoti uzmanīgi sekos vēlēšanām Eiropā.
"Populisms pieņemsies spēkā visur, un tas palielinās nenoteiktību. Iespējamas barjeras tirdzniecībai," atzīst bankā.
Pasaules IKP 2016. gadā pieaugs par 3% un nākamajos divos gados par 3,3%, prognozē "Swedbank".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
