Ar atziņām dalās "ABLV Bank" padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs, "GroGlass" vadītājs Aleksandrs Kelbergs, "Olainfarm" līdzīpašnieks Valērijs Maligins un "Food Union" viceprezidents stratēģijas un biznesa jautājumos Normunds Staņēvičs.
"ABLV Bank”, "GroGlass", "Olainfarm" un "Food Union" ir "The Red Jackets" titula ieguvēji 2015. gadā, kas nozīmē, ka tie ir 25 Latvijas labāko eksporta zīmola vidū.
Līdz šim "The Red Jackets" labāko Latvijas eksporta zīmola titulu ir saņēmuši 50 Latvijas uzņēmumi, bet "The Rising Stars" jeb uzlecošo eksporta zvaigžņu titulu – 25 uzņēmumi. "The Red Jackets" ir Latvijas eksportējošo uzņēmumu atbalsta kustība, kuras mērķis ir radīt vienotu stāstu par Latviju kā izcelsmes valsti.
Skaidrs signāls, ka valsts mērķis ir uzņēmumu attīstība
"Latvijā joprojām valda mīts, ka tas, kas nosacīti tiek darīts rokām, dod ekonomikai taustāmu ienesīgumu. Bet tas, kas ir saistīts ar pakalpojumiem, ir netverams. Šis mīts diemžēl tiek kultivēts, lai gan ārpus Latvijas var labi redzēt, ka, izmantojot prātu var sasniegt krietni lielāku rezultātu, atdevi, tā saucamo pievienoto vērtību, attīstot ekonomiku un vairojot valsts kopproduktu," norāda "ABLV Bank" padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs.
Viņš rosina valsti raidīt skaidru signālu, tā orientējas nevis uz jaundibināto kompāniju peļņas nodokli, bet gan uz to darbības attīstību Latvijā. Tas arī nodrošinātu lielākus un tūlītējus nodokļu ieņēmumus no izmaksātajām algām, min Fiļs.
Lielāks atbalsts arodizglītībai
Tikmēr Latvijas uzņēmuma "GroGlass", kas specializējas augsti tehnoloģisku stikla pārklājumu ražošanā, vadītājs Aleksandrs Kelbergs uzskata, ka Latvija varētu iegūt, ja valsts vairāk atbalstītu arodizglītību, sagatavojot speciālistus, kas var strādāt ražošanā, un mudinātu jauniešus studēt eksaktās zinātnes.
"Mēs kā uzņēmums atbalstām vidusskolas un universitāšu studentus, lai palielinātu fiziku un ķīmiju studējošo skaitu, jo šādi speciālisti ir augsto tehnoloģiju ražošanas pamats," skaidro Kelbergs.
Tāpat jauno uzņēmumu attīstībai palīdz mazāka birokrātijas un nodokļu nasta, min "GroGlass" vadītājs. "Latvijā ienākumu nodoklis uzņēmumiem ir 15%, kas ir zems, ja to salīdzina ar ASV. Taču darba spēka nodokļi mums ir ļoti augsti, un to mēs redzam kā iespēju automatizēt manuālos darbus, lai vairāk fokusētos uz augstāka līmeņa profesionāļiem," klāsta Kelbergs.
Jāsamazina administratīvais slogs mazajam un vidējam biznesam
Farmācijas nozares kompānijas "Olainfarm" līdzīpašnieks Valērijs Maligins uzsver, ka Latvijā īpaša uzmanība jāpievērš mazajam un vidējam biznesam un uzņēmējdarbības uzsācējiem, samazinot visa veida administratīvo slogu.
"Valsts konkurētspēju biznesa attīstīšanā un investīciju piesaistē būtiski ierobežo augstie darbaspēka nodokļi. Tos nepieciešams mazināt," secina uzņēmējs.
Jaunajos tirgos pietrūkst vienots vēstījums par Latviju
"Food Union" viceprezidents stratēģijas un biznesa jautājumos Normunds Staņēvičs atzīst, ka valsts atbalsts eksportētājiem ir svarīgs, taču svarīgāks par to ir vienots vēstījums par Latviju, ar kādu iekarot jaunos tirgus.
"Mūs ļoti daudz kur pasaulē vēl nezina un nepazīst – tā ir problēma, bet reizē arī fantastiska iespēja nākt klajā ar iekļaujošu, pievilcīgu un vienotu vēstījumu par Latviju. Kas mēs esam?" min Staņēvičs.
Uzņēmējs arī uzsver, ka Latvija var lepoties ar gana lieliem, profesionāliem un pašpietiekamiem uzņēmumiem – eksportētājiem, kas ne vienu reizi vien ir bijuši jaunatklājēji kādam jaunam, Latvijai pilnīgi nepazīstamam tirgum. "Food Union" gadījumā tā ir Ķīna, kurā mēs ienācām pirmie no visiem Baltijas pārstrādātājiem," atgādina Staņēvičs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
