Latvija iezīmējusi vairākus iespējamos scenārijus pēc Lielbritānijas iespējamās izstāšanās no Eiropas Savienības (ES), un ticamākais no tiem liecina, ka Latvijai pieejamo ES līdzekļu apmērs varētu samazināties vidēji par 52-56 miljoniem eiro 2019. gadā un 2020. gadā.
Kā ceturtdien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V), Latvija sagatavojusi nacionālo pozīciju par valsts interesēm iespējamās ES un Lielbritānijas sarunās par izstāšanos no ES. Viņš norādīja, ka pozīcija nākamajā gadā, visticamāk, vēl tiks precizēta vismaz trīs līdz četras reizes, attīstoties dialogam ar Lielbritāniju.
Pašlaik gan esot skaidrs, ka sarunās ar Lielbritāniju nedrīkst izturēties augstprātīgi un jebkādas sodīšanas pieejas nav pieņemamas. Tā vietā nepieciešams veidot sarunas ar Lielbritāniju, vadoties pēc Latvijas interesēm, lai attiecības dažādās ziņās paliktu ciešas.
Viens no pamata jautājumiem ir Lielbritānijā dzīvojošo tautiešu statuss, un Latvijas interesēs ir nodrošināt Latvijas valstspiederīgajiem tiesisko paļāvību un esošā statusa saglabāšanu, norādīja Rinkēvičs.
Vienlaikus ministrs atzina, ka Latviju interesē Lielbritānijas ekonomikas attīstība kokrūpniecības un kokapstrādes jomās, kā arī pārtikas rūpniecība. "Pašlaik gan atturētos no iespējamo scenāriju zīmēšanas, jo pašlaik neko jau nevar pateikt. Nav skaidrs, kāds būs tirdzniecību attiecību modelis," viņš sacīja.
Savukārt, kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā Latvijas pozīcija, Lielbritānijas izstāšanās ietekme uz budžetu sagaidāma 2019. gadā. Pirmais scenārijs paredz, ka ES budžeta apmērs paliek pašreizējā apjomā, taču Lielbritānijas iemaksu iztrūkumu sedz pārējās ES dalībvalstis ar papildu iemaksām budžetā.
Līdz ar to Latvijas iemaksas 2019. gadā un 2020. gadā šajā gadījumā pieaugtu par vidēji 32% gadā jeb par 80 līdz 83 miljoniem eiro gadā. Šajā gadījumā Latvijai pieejamo ES līdzekļu apmērs paliktu nemainīgs.
Otrais iespējamās situācijas scenārijs, kas ministrijas ieskatā būtu ticamākais, liecina, ka ES budžeta apmērs tiktu samazināts par "neto" Lielbritānijas ietekmi uz ES budžetu, kas ir apmēram 5%. Šādā gadījumā, ja proporcionāli tiek samazinātas visas ES budžeta izdevumu pozīcijas, Latvijai pieejamo ES līdzekļu apmērs samazināsies vidēji par 52-56 miljoniem eiro 2019. gadā un 2020. gadā.
Trešais scenārijs liecina, ka ES budžeta apmērs tiek saglabāts 1% no ES iekšzemes kopprodukta. Tādā gadījumā ES budžets samazinās vēl vairāk, un, pieņemot, ka proporcionāli samazinās izdevumi visās izdevumu pozīcijās, Latvijai pieejamo ES līdzekļu apmērs samazināsies vidēji par 177-200 miljoniem eiro gadā.
Šie scenāriji neņem vērā citus tiešus un netiešus faktorus, kam būtu ietekme uz finansēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
