Viss nav tikai slikti – piecu pašmāju uzņēmumu veiksmes stāsti  (55)

Vēl 2016. gada sākumā, attiecībā pret 2015. gadu, uzņēmumu kreditēšanas apjomā bija 3% kritums. Savukārt 2016. gada jūlijā pirmo reizi uzņēmumu kreditēšanā ir izdevies pārvarēt negatīvo bilanci, un bija fiksēts pieaugums +0,3%. "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš atzīst, ka ekonomika ir stabilizējusies, un kopējās tendences ir cerīgas.

"Stabilitātes palielināšanos ekonomikā apstiprina arī no jauna izsniegto kredītu apjoms. Šī gada pirmajos trijos ceturkšņos Latvijas uzņēmumiem no jauna izsniegti kredīti par kopējo summu 1,4 miljardi eiro, kas ir par 40% vairāk nekā iepriekšējā gadā," norāda Āboliņš.

Banka "Citadele" apkopojusi dažus stāstus par Latvijas vietējā kapitāla uzņēmumiem, kas ir attīstījušies, spējuši "audzēt muskuļus" un turpina strādāt, apliecinot – Latvijas vietējie uzņēmumi spēj vairāk.

100% Latvijas kapitāla uzņēmums SIA "Irve", pārpērkot konkurējoša Zviedrijas uzņēmuma ražotni Salaspilī, "audzē muskuļus" un strādā ar ambīcijām ielauzties Skandināvijas tirgū.

1994. gadā "Irve" dibināta ar ASV investora finansējumu un investors bija arī galvenais uzņēmuma kapitāldaļu turētājs. 2014. gadā "Irve" ilggadējais vadītājs Jānis Bumbulis, saņemot "Citadele" kredītu, no partnera atpirka visas uzņēmuma kapitāldaļas un kļuva par vienīgo uzņēmuma īpašnieku.

Šogad "Irve" investēja 820 000 eiro modernas veļas mazgātavas iegādei Salaspilī. Ražotne "Irvei" ļauj vairākkārt palielināt ražošanas jaudas un izvirzīt ambīcijas eksportēt savus pakalpojumus uz Skandināviju. 2015. gadā SIA "Irve" neto apgrozījums bija 2,43 miljoni eiro, bet šogad tas plānots par 5 - 6% lielāks. Pagājušā gada peļņa bija 123 000 eiro. Uzņēmuma pamata darbība ir ķīmiskā tīrīšana, individuālā un korporatīvo klientu veļas mazgāšana, kā arī darba apģērbu šūšana un noma. Papildu tam "Irve" izveidojusi un attīsta zīmolu "Bruni", kas pēc individuāla pasūtījuma šuj augstākās klases lietišķā stila apģērbu. Uzņēmumā strādā 115 darbinieki – ievērojamu daļu kolektīva veido cilvēki, kas uzņēmumā strādā visus 22 uzņēmuma pastāvēšanas gadus.

Jau gadu SIA "Silu kūdra" ir 100% Latvijas kapitāla uzņēmums, kura produkcijai eksporta tirgu papildu Eiropai radis arī Dienvidamerikā, Korejā, Turcijā un citviet. "Turot roku uz pulsa", uzņēmums nebaidās no globālām izmaiņām sociālpolitikā un ekonomikā – ja nebūs viens tirgus, noteikti atradīsim kādu citu, un izaugsme turpināsies.

Kūdras un kūdras substrātu ražotājs "Silu kūdra" dibināts 2006. gadā, sadarbojoties Latvijas un Vācijas uzņēmējiem. 2015. gada 30. septembrī ilggadējais uzņēmuma vadītājs Andris Ritenis, izmantojot 300 000 eiro bankas "Citadele" kredītu, kļuva par vienīgo SIA "Silu kūdra" īpašnieku.

Uzņēmuma kapitāldaļu pārpirkšana devusi vadītājam jaunu "dzinuli" attīstībai un darbības paplašināšanai. Ir parādījušies jauni produkti, paplašinājusies uzņēmuma teritorija un mainīts mārketinga plāns. 2015. gadā uzņēmums atklāja arī jaunu ražotni, kas orientēta uz mazo dārzkopju vajadzībām. Savukārt šogad plānots iegādāties jaunu kūdras un tās substrāta pakošanas līniju.

2015. gadā "Silu kūdra" apgrozījums bija 2,9 miljoni eiro, kas ir par 30% vairāk nekā 2014. gadā, kad tas bija 2,24 miljoni eiro. Pagājušā gada peļņa ir 180 585 eiro. Uzņēmuma pamata darbība ir kūdras fasēšana un izplatīšana. Papildu tam "Silu kūdra" nodarbojas ar kūdras ieguvi. Šogad plānots paplašināt kūdras ieguves platības, kas ļaus iegūt lielāku neatkarību no kūdras piegādātājiem un samazinās izejvielu izmaksas. Uzņēmumā pastāvīgi strādā 28 darbinieki, vasarā strādnieku skaits ir līdz 40.

100% Latvijas kapitāla uzņēmums SIA "Dižozols plus", piesaistot 1,6 miljonus eiro investīcijām, palielināja efektivitāti par 10% - 15%, un nākotnē cer kļūt par labākajiem liekti līmēto finiera mēbeļu ražotājiem Baltijā un Austrumeiropā.

Iegādājoties jaunas telpas, "Dižozols plus" uzlabojuši ražošanas efektivitāti. Papildus jaunu telpu iekārtošanai, pateicoties bankas Citadele kredītam, iegādātas arī jaunas iekārtas, kas ļauj paplašināt ražoto mēbeļu spektru un uzlabo efektivitāti. Kā būtisks uzlabojums ir arī automātiskās katlumājas izveide.

Uzņēmums "Dižozols" dibināts 1993. gadā, kura galvenās darbības jomas bija kokapstrāde, mēbeļu un durvju ražošana. "Dižozols plus" dibināts 1998. gadā, kas specializējās tikai augstvērtīgu koka mēbeļu ražošanā.

2015. gadā SIA "Dižozols plus" apgrozījums sasniedza 5,4 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2014. gadu, ir par 34% jeb 1,37 miljoniem eiro vairāk. Uzņēmuma pamata darbība ir liekti līmēto finiera mēbeļu un to komponentu izgatavošana. Uzņēmumā strādā 110 darbinieki.

AS "HansaMatrix", piesaistot 2,5 miljonus eiro, kotējot akcijas biržā, plāno palielināt ražošanas jaudas un paātrināt ražošanas procesus, ieguldot Ogres un Ventspils ražotnēs. "HansaMatrix" 1991. gadā dibināts kā SIA "Hanzas Elektronika", kas piederēja Ilmāram Osmanim. 2002. gadā uzņēmuma kapitāldaļas sāka iegādāties ārzemju investori, kā pirmie "Hanza Elektronika" dalībnieki bija "Hornell Teknikinvest AB". 2014. gadā uzņēmuma akcijas pamazām izpirka I. Osmanim piederošais uzņēmums, kura rīcībā līdz 2015. gada 7. oktobrim bija 100% uzņēmuma akciju. 2015. gada 30. decembrī uzņēmuma nosaukums tika mainīts uz AS "HansaMatrix".

Attīstot ražotnes, to infrastruktūru un ieguldot līdzekļus dažādu elektronisko iekārtu un sistēmu izstrādē, AS "HansaMatrix" ir kļuvis par Latvijas vadošo, Baltijas valstīs modernāko un Ziemeļeiropā vienu no 5 modernākajiem elektronikas sistēmu ražotājiem.

"Ventspils Elektronikas centrs" ir paplašināta HansaMatrix Ventspils ražotne, un šeit ražo "Lightspace" telpisko attēlu displeju elementus, bezpilota lidaparātus "AirDog" un datu maršrutētājus uzņēmumam "Mikrotīkls". Investīcijām ražošanas iekārtās nepieciešamo finansējumu piesaistīja no Eiropas Savienības struktūrfondu Augstas pievienotās vērtības programmas un pusmiljonu eiro kredītu piešķīra banka Citadele.

2015. gadā "HansaMatrix" apgrozījums sasniedza 13,47 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2014.g adu, ir par 26% jeb 10.74 miljoniem eiro vairāk. Uzņēmuma pamata darbība ir elektronisko komponentu un sistēmu izstrāde un ražošana, ieskaitot iespiedshēmu un komplicētu gala produktu izgatavošanu. Papildu tam "HansaMatrix" cer radīt produktus, kas būtu unikāli pasaules mērogā. Uzņēmums savās ražotnēs, pētniecības organizācijā un līgumpiegādātājos radījis 350 darba vietas – ievērojamu daļu kolektīva veido cilvēki, kas "HansaMatrix" strādā vairāk par 10 uzņēmuma pastāvēšanas gadiem.

100% Latvijas kapitāla uzņēmums SIA "Sakret", piesaistot vairāk nekā 20 miljonus eiro investīcijām, izveidojis trīs jaunas rūpnīcas un pilnībā tās aprīkojis ar modernākajām iekārtām.

Uzbūvējot trīs rūpnīcas Baltijas valstīs, "Sakret" kļūst par lielāko vietējo būvmateriālu ražotāju Baltijā un Skandināvijā. Katra nākamā uzņēmuma rūpnīca ir arvien jaudīgāka. 2006. gadā atklātā rūpnīca Latvijā spēja saražot 110 000 tonnas materiāla gadā, taču 2008. gadā atklātā rūpnīca Lietuvā saražo jau 250 000 tonnas materiāla gadā.

2003. gadā dibināja uzņēmumu "Sakret", kurš sākotnēji importēja materiālus, kurus pēc tam pārfasējot, nodeva tirgotājiem. Jau gadu vēlāk tika uzsākta ražotnes būvniecība Latvijā ar mērķi samazināt importu un vietējiem patērētājiem piedāvāt vietējo produkciju. 2006. gadā tika uzsākta rūpnīcas būvniecība Igaunijā. 2007. gadā – Lietuvā.

Uzņēmums strādā gan Baltijas, gan Skandināvijas valstīs. Tā mērķis ir katrā valstī būt vietējiem ražotājiem, tādēļ komunikācija uzņēmumā notiek sešās dažādās valodās. SIA "Sakret Latvia" lielākā noieta tirgus daļa ir vietējais tirgus. Lai noturētos tirgus līderu saraksta augšgalā – uzņēmums teju katru gadu ievieš jaunus produktus. 2015. gadā Latvijā un Igaunijā sāka izplatīt restaurācijas materiālus. Uzņēmums ir vienīgais šādu materiālu ražotājs Baltijā.

2015. gadā SIA "Sakret" apgrozījums sasniedza 8,21 miljonu. Uzņēmuma pamata darbība ir būvmateriālu un būvkonstrukciju izgatavošana. Uzņēmumā strādā vidēji 110 darbinieki.