Latvijas IKP trešajā ceturksnī audzis par 0,2%  (12)

3. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP pieauga par 0,3% gan pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem, gan pēc neizlīdzinātiem datiem. Pēc detalizētu visu nozaru 3. ceturkšņa datu saņemšanas un analīzes IKP pieauguma apjoms ir mazāks nekā novērtēts pirms mēneša.

CSP norāda, ka 3. ceturksnī IKP faktiskajās cenās bija 6,4 miljardi eiro, bet salīdzināmajās 2010. gada cenās – 5,6 miljardi eiro. Pēc Lietuvas otrreizējā un Igaunijas ātrā novērtējuma datiem par 3. ceturksni IKP Lietuvā pieaudzis par 1,7%, bet Igaunijā – par 1,1%.

Šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni, Latvijas apstrādes rūpniecības nozare pieaugusi par 4%. Pieaugumu uzrādīja visas lielākās apstrādes rūpniecības nozares (koksnes un koka izstrādājumu ražošana – par 4 %, pārtikas produktu ražošana – par 1%, gatavo metālizstrādājumu ražošana – par 6%). Ievērojams kāpums bija vērojams arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 22%, citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 13% un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 10%. Tomēr atsevišķās nozarēs bija vērojams arī ražošanas apjomu samazinājums: apģērbu ražošanā – par 5 %, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 8 %, iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā – par 11%.

IKP apjoma izmaiņas (salīdzināmajās cenās, %)

No pārējām rūpniecības nozarēm minimāls pieaugums par 0,3 % bija tikai ūdens apgādē, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanā un sanācijā, taču pārējās nozarēs novērots kritums: ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 5 %, elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā – par 8 %.

Būvniecības produkcijas apjoms 2016. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, samazinājās par 22 %. Būvniecības apjomu samazinājums bija nedzīvojamo ēku segmentā – par 3 % (īpatsvars 39 % no visa būvniecības produkcijas apjoma) un dzīvojamo ēku būvniecībā – par 9 % (īpatsvars 16 %). Vislielākais kritums bija vērojams inženierbūvju celtniecībā (īpatsvars 45 % no visa būvniecības produkcijas apjoma) – par 36 %, t.sk. ostu, ūdensceļu un dambju un citu hidrobūvju būvniecībā – par 39 %, autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu, dzelzceļu būvniecībā – par 31 %. Savukārt pieaugums bija tiltu un tuneļu būvniecībā – par 50 %.

Mazumtirdzniecība kopumā 2016. gada 3.ceturksnī palielinājās par 1%, tai skaitā pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 2%, bet nepārtikas preču tirdzniecība palielinājās par 3%. Vairumtirdzniecība šajā laika periodā pieaugusi par 6%, bet automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts samazinājās par 3%.

2016. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 2015. gada 3. ceturksni transporta un uzglabāšanas nozare samazinājusies par 2%. Tajā skaitā pasažieru pārvadājumi palielinājās par 5%, kravu pārvadājumi samazinājās par 7%, uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās samazinājums par 3%, bet pieaugums bija vērojams pasta un kurjeru darbībās – par 13%.

Ievērojams pieaugums vērojams izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarēs – par 11%, tajā skaitā izmitināšanā – par 14% un ēdināšanas pakalpojumos – par 9%.

IKP pieaugumu veicināja produktu nodokļi, kas 2016. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 4%.2016. gada 3. ceturksnī galapatēriņa izdevumi palielinājās par 3%. To ietekmēja privātā galapatēriņa pieaugums par 3,2%, kur palielinājušies mājsaimniecību izdevumi transportam (izdevumi sabiedriskajam transportam, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) – par 2%, atpūtai un kultūrai – par 2% un par 9% palielinājušies izdevumi restorāniem un viesnīcām. Izdevumi pārtikai saglabājušies iepriekšējā gada līmenī, bet izdevumi mājokļa uzturēšanai samazinājās par 3%. Mājsaimniecību galapatēriņu ietekmēja patēriņa cenu kritums transportam un mājokļa iekārtām, mājsaimniecības ierīcēm un mājokļa ikdienas uzturēšanai un mājsaimniecību ienākumu palielināšanās. Valdības gala patēriņš palielinājies par 2%.

Trešo ceturksni pēc kārtas strauji samazinājās bruto pamatkapitāla veidošana, kas šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, kritusies par 26%. Kritumu uzrādīja visas pamatkapitāla grupas: ieguldījumi iekārtās un mašīnās samazinājušies par 12%, intelektuālajā īpašumā – par 30%, bet mājokļos un citās ēkās un būvēs – par 39 %. Visvairāk 3. ceturksnī tika investēts valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas nozarē (22% no kopējām investīcijām), saglabājot iepriekšējā gada investīciju līmeni nozarē. Transporta un uzglabāšanas nozarē tika investēti 13% no visām investīcijām, kas tomēr bija par 59% mazāk nekā pērn. Par 4% mazāk ieguldīts elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē. Investīciju pieaugumu uzrāda tirdzniecības nozare un veselības un sociālās aprūpes nozare attiecīgi par 5% un 3%.

Preču un pakalpojumu eksporta apjomi 3. ceturksnī palielinājušies par 2%, bet imports – par 1%. Šis palielinājums gan veidojies galvenokārt cenu samazinājuma ietekmē. Eksporta pieaugums IKP ietekmēja pozitīvi 1,4 procentpunktu apmērā, bet imports kopējo IKP samazināja par 0,4 procentpunktiem.