Saeima ceturtdien noraidīja politiķa Armanda Krauzes (ZZS) priekšlikumu likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" noteikt, ka lauksaimniecībā izmantojamo zemi var iegādāties fiziskās personas, kuras prot latviešu valodu.
Krauze rosināja papildināt nosacījumus par fiziskām personām, kas var iegūt īpašumā lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Līdz šim starp šiem nosacījumiem nav minētas valodas prasības, bet deputāts piedāvāja ļaut iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi fiziskām personām, kuras prot valsts valodu vismaz B līmeņa 1.pakāpē.
Savukārt attiecībā uz juridiskām personām Krauze piedāvāja noteikt, ka lauksamniecībā izmantojamo zemi var iegādāties juridiskās personas, ja vairāk nekā puse no pamatkapitāla pieder personām, kas atbilst prasībām par valodas zināšanām.
Pamatojumā Krauze skaidroja - lauksaimniecība ir nozare, kuru raksturo paaugstināti riski ražošanas procesā, kas saistīti ar darba drošību un nelaimes gadījumiem darbā, augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu un to ietekmi uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi, saražotās produkcijas nekaitīguma nodrošināšanu.
"Risku novēršanai un izslēgšanai lauksaimniekiem ir nepieciešams prast valsts valodu atbilstošā līmenī, lai varētu iepazīties un izprast attiecīgās jomas likumdošanu un instrukcijas," piebilda Krauze.
Viņš arī uzsvēra - ņemot vērā, ka līdz šim ir notikuši likuma pārkāpumi ar būtiskām sekām, kurus veikuši Latvijā saimniekojoši citu valstu lauksaimnieki ar sliktām valsts valodas zināšanām, ir nepieciešams grozīt likumu un noteikt, ka, iegādājoties lauksaimniecības zemi, potenciālajiem īpašniekiem jāprot latviešu valoda atbilstošā līmenī.
Arī šodien debatēs Krauze norādīja, ka tas priekšlikums balstīts uz to, ka lauksaimniecība ir paaugstinātas bīstamības nozare.
Saeima noraidīja šo ierosinājumu – 38 deputāti balsoja par, 27 politiķi bija pret, bet vēl 15 parlamentārieši atturējās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!