Foto: Kā Skanste kļūs par jauno centru – lielākie projekti un 16 tūkstoši iedzīvotāju  (122)

Skanstes attīstītāji un nekustamo īpašumu īpašnieki izveidojuši Skanstes attīstības aģentūru, kuras biedri ir vieni no lielākajiem būvniekiem un attīstītājiem, tostarp "Merks", "Pillar", "NP Properties", "LNK Group" un citi.

Saskaņā ar aģentūras mājaslapā pieejamajiem datiem kopējais iedzīvotāju un darbavietu skaits šajā apkārtnē 2014. gadā bija 8273, savukārt 2024. gadā plānoti jau 36 690.

"Saskaņā ar prognozēm, kas veiktas Skanstes lokālplāna izstrādes procesā, 2030. gadā Skanstes apkaimē kopīgais darbavietu un iedzīvotāju skaits būs 39 457, tostarp 16 421 iedzīvotāji un 23 036 darba vietas," stāsta Skanstes attīstības aģentūras preses pārstāve Jūlija Pumpe.

Pašlaik Skanstes rajonā ir 6968 darbavietu, bet dzīvesvietas ir deklarējuši tikai 1305 cilvēki. Pumpe gan uzsver – nav šaubu, ka reālais iedzīvotāju skaits ir lielāks, jo ne visi deklarē savas faktiskās dzīvesvietas.

Tuvāko gadu laikā teritorijā ieplānoti vairāki objekti, lielākoties dzīvojamās un biroju ēkas. Piemēram, "Hanner Group" attīsta biroju centru "Place Eleven", ko drīzumā plānots nodot ekspluatācijā, tāpat ieplānots "E.L.L. Real Estate" attīstītais Skanstes biznesa centrs.

Biroju, tirdzniecības platību un dzīvokļu kompleksu ieplānojis arī "NP Properties" – tas atradīsies kvartālā starp Sporta, Vesetas un Hanzas ielām, kur pašlaik atrodas saldumu fabrikas "Laima" bijusī ražotne.

Latvijas privātbankai "ABLV Bank" piederošais "Pillar" Skanstē attīsta vairākus objektus. Tie apvienoti darījumu centrā un dzīvojamajā kvartālā "New Hanza City", kas atradīsies Skanstes apkaimē starp Pulkveža Brieža, Hanzas, Skanstes un Sporta ielām bijušās dzelzceļa preču stacijas vietā. Šeit plānota gan "ABLV Bank" centrālā ēka, kurai blakus atradīsies A klases biroju ēka, gan vidējās klases dzīvokļu ēka un augstākās klases dzīvojamais kvartāls.

Šajā teritorijā atradīsies arī Laikmetīgās mākslas muzejs, ko plānots uzbūvēt līdz 2021. gada 18. novembrim.

"Merks" iecerējis būvēt Rīgas konferenču un koncertu centru – komplekss ieplānots līdzās "DNB bankas" mītnei, un tas apvienos trīs ēkas – mūzikas namu, konferenču centru un viesnīcu.

"Pillar" attīstītais finanšu darījumu un atpūtas centrs "New Hanza City" (NHC) tiek veidots 24,5 hektāru platībā, kvartālā starp Hanzas, Pulkveža Brieža, Skanstes un Sporta ielu. Tajā bez biroju un dzīvojamām ēkām paredzēta arī viesnīca, pirmsskolas izglītības iestāde u.c.

SIA "Pillar Management" izpilddirektore Ieva Valtere portālam "Delfi" norāda, ka šā gada jūlijā "Pillar" sāka NHC infrastruktūras izbūvi, kas iekļauj pirmās kārtas ielu un nepieciešamo inženierkomunikāciju, tostarp ūdensapgādes, kanalizācijas, siltumapgādes un elektroapgādes sistēmas izbūvi. Šos darbus paredzēts pabeigt līdz 2017. gada vasarai. Infrastruktūras pirmās kārtas kopējās izmaksas plānotas 9,28 miljonu eiro apmērā.

Pēc inženierkomunikāciju darbiem 2017. gada otrajā ceturksnī paredzēts uzsākt "ABLV Bank" galvenās mītnes un papildu biroju ēkas būvniecību.

NHC teritorijā atrodas arī vēsturiska ēka – Rīgas preču dzelzceļa stacijas noliktava, ko rekonstrukcijas laikā paredzēts transformēt par multifunkcionālu kultūras centru, ierīkojot telpas pasākumiem ar iespēju pulcēt līdz tūkstoš cilvēkiem, min Valtere.

"Tā kā NHC kvartāls ir daļa no Skanstes apkaimes, tad kopā ar citiem attīstītājiem mūsu uzmanības centrā ir tas, lai šī apkaime būtu pašpietiekama pilsēta, kur padomāts gan par iemītnieku, gan viesu ērtībām," skaidro Valtere.

"Merks" Skanstē strādā kopš 2004. gada, kad tika uzsākta halles "Arēna Rīga" būvniecība.

"Merks" valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš klāsta, ka uzņēmums šajā laikā vairāk koncentrējies uz teritorijas dienvidu daļas attīstību, bez "Arēnas Rīga" uzbūvējot aptuveni 900 dzīvokļus un divas biroju ēkas. Kopumā būvnieks šajos objektos līdz šim ieguldījis vairāk nekā 170 miljonus eiro.

Pašlaik "Merks" strādā pie dažādiem scenārijiem teritorijas ziemeļu daļā – Skanstes ielas kreisajā pusē. "Šīs daļas attīstība saistīta gan ar Skanstes apkaimes lokālplāna izstrādi, gan ieguldījumiem infrastruktūrā. Šobrīd ir pāragri runāt par detaļām, taču attīstības plānos ietilpst gan iespējamas tirdzniecības platības, gan arī Rīgas Konferenču un koncertu centrs," norāda Ozoliņš. Projektu realizācija gan atkarīga no vairākiem apstākļiem, viņš min. To kopējās būvniecības izmaksas aplēstas aptuveni 200 miljonu eiro apmērā.

Ozoliņš uzsver – Skanstes rajonam jātop par Rīgas centra moderno daļu, kur cilvēki vēlas gan dzīvot, gan strādāt, kā arī pavadīt brīvo laiku.

Viņš atzīst, ka svarīgs ir vienkāršs savienojums ar citiem Rīgas rajoniem – sabiedriskais transports.

Arī "LNK Group" Skanstes teritorijas attīstību vērtē kā ļoti perspektīvu, uzsverot, ka apkaimes infrastruktūra nepārtraukti attīstās. "LNK Group" apkaimē darboties sāka, 2008. gadā ekspluatācijā nododot dzīvojamo ēku Zaubes ielā "Zaubes nami".

Paredzamā nākotnē vietā, kur Skanstes apkaime robežojas ar kluso centru, Hanzas ielā 2a, tiks realizēts "LNK" projekts – biznesa klases dzīvojamā ēka "Hanzas rezidence", informē "LNK Group" Sabiedrisko attiecību un mārketinga projektu vadītāja Inga Domka.

Tāpat uzņēmums pašlaik sakārto teritoriju Vesetas ielā 6, kur tiek demontēts postpadomju mantojums – vecie grausti un šķūnīši. Ilgtermiņā šajā vietā plānota apbūves vieta augstākās klases dzīvojamai ēkai.

To, ka Skanste veidojas par Rīgas jauno centru, Skanstes attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags iepriekš uzsvēra nekustamā īpašuma nozares foruma "Baltic Real Estate Leaders Forum" paneļdiskusijā. Pēc viņa teiktā, Rīgā tikai 3,4% iedzīvotāju dzīvo pilsētas centrā, salīdzinot ar 32% Stokholmā vai 9,2% Berlīnē. Turklāt Rīgā 73% iedzīvotāju dzīvo padomju laika mājokļos, ziņo LETA.

"Aktīvākā iedzīvotāju daļa vēlas pārcelties kur citur," sacīja Vanags, prognozējot, ka Skanstē pēc pāris gadiem atradīsies arvien vairāk dažādu kompāniju biroju, kultūras iestāžu un tur dzīvos arvien vairāk augsti kvalificētu cilvēku jeb tā saucamā Z paaudze.

Aģentūras pārstāvji nenoliedz, ka tās mērķis "ir veidot Skansti par investīciju magnētu pilsētā". Rajona attīstībai svarīga arī sabiedriskā transporta pieejamība.

"Skanstē patlaban praktiski nav pieejams sabiedriskais transports," portālam "Delfi" min Vanags, vēršot uzmanību uz citu valstu pieredzi. Piemēram, Mokotova rajonā Varšavā, kas esot ļoti līdzīgs Skanstei un piedzīvojis ļoti strauju attīstību pēdējo desmit gadu laikā, netika nodrošināta sabiedriskā transporta pieejamība.

"Tas tiek uzskatīts par būtisku kļūdu no pilsētplānošanas viedokļa, jo tagad tur ir milzīgi sastrēgumi," skaidro Vanags. Tramvaja līnijas maršruts ārpus Skanstes gan neesot attīstītāju kompetence, viņš min, piebilstot, ka jāmeklē saprātīgs kompromiss.