Lai gan piena iepirkuma cena pēdējā laikā piedzīvojusi strauju pieaugumu un izskanējis satraukums par “burbuļa” veidošanos, Zemkopības ministrijā (ZM) šādas bažas patlaban uzskata par priekšlaicīgām, svētdien vēstīja raidījums “LNT Ziņu TOP 10”.
Par nopietnām tirgus izmaiņām varēšot runāt, ja netipiski augsta iepirkuma cena noturēsies vismaz pusgadu. "Šobrīd apstākļos, kad tikai divus mēnešus mums ir straujš cenas pieaugums, ministrija nedarīs neko, jo trīs gadus zemnieki bija ļoti sliktos apstākļos, ir iekavēti maksājumi. Šobrīd mēs neko nedarīsim, lai samazinātu piena cenu," raidījumam komentēja ZM valsts sekretāra vietniece Pārsla Rigonda Krieviņa.
Zemnieki, kuri patlaban par labu cenu eksportē pienu uz ārzemēm, no cenu "burbuļa" nebaidās. "No kā mums ir jāuzmanās? Kaut vai trīs mēneši tā cena būs augsta - lieliski! Trīs mēnešus mēs uzkrāsim kaut kādu naudu," savu pozīciju LNT pamatoja saimniecības "Robežnieki" īpašnieks Normunds Kalniņš. Viņa saimniecība pārdod pienu poļu iepircējiem, kuri piedāvā vairāk nekā 30 eirocentus par litru. Un šī cena ir ārpus konkurences.
"Divus gadus mēs strādājām ar ļoti zemu cenu, un tas ir brīnums, kā lielais vairums izdzīvojis līdz šodienai. Un, par laimi, uzradās Polijas uzpircēji, kas bija ar mieru samaksāt par trešdaļu lielāku cenu nekā mūsējie piena pārstrādātāji. Loģiski, ka mums nebija citas izvēles," LNT norādīja Kalniņš.
Polijā no Latvijas piena gatavo biezpienu, sieru un saldo krējumu. Nesen reģionā ir uzbūvētas trīs jaunas rūpnīcas: Bauskā, Polijā un Lietuvā. Pieprasījums pēc piena strauji pieauga. Rezultātā vidējā piena iepirkuma cena Latvijā novembrī palēcās gandrīz līdz 27 eirocentiem par litru.
Pēdējo trīs gadu laikā piena iepirkuma cena samazinājās par 40%, bet pēdējos trīs mēnešos palielinājās par tiem pašiem 40%. Tik strauju piena iepirkuma cenas kāpumu Latvija vēl nekad nav piedzīvojusi, un daļa ekspertu to uzskata par nepamatotu.
Pastāv bažas, ka piena tirgū veidojas "burbulis", kas slēpj vairākus riskus. Piena pārstrādes uzņēmumi brīdina par nepieciešamību celt cenas piena produktiem, vēl viens "burbuļa" attīstības scenārijs - vietējie piena pārstrādes uzņēmumi var neizturēt un samazināt jaudas. Un tad vietējais noieta tirgus draud kļūt vēl mazāks.
Tiesa gan, iepirkuma cena dažādām saimniecībām ļoti atšķiras - nelieliem piena ražotājiem daudzviet joprojām tiek maksāti tie paši 20 eirocenti par litru, savukārt lielās fermas var saņemt pat 32 eirocentus par litru. Tik liela cenu amplitūda veido vēl vienu "burbuli" - iekšējo.
"Polija ir tas, kas diktē pašlaik cenas. Bet tas nav viss Latvijas piens. Tā ir neliela daļa no piena, kas it kā spiež pārējiem iet līdzi tam, jo tas piens iet prom no Latvijas. Un skaidrs, ka to labo cenu saņem, es teiktu, daži simti. Pustūkstotis saimniecību. Pārējie ir pie tā sliekšņa 20-23 par litru piena, kas Latvijā rada nenormālu iekšēju nozares disbalansu," skaidroja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.
Tikmēr piena ražotāju un iepircēju retorika atkal saasinās. Zemnieki aicina pārējos izmantot izdevīgo momentu, kad "nav jālien uz vēdera", un slēgt korektus līgumus ar pārstrādātājiem, savukārt pārstrādātāji atgādina par slikto darījumu kultūru - tā saucamajiem staigātājiem, kas nedēļas laikā var nomainīt vairākus uzpircējus.
Piena cenu "burbuļa" kontekstā neoficiāli tiek minēts, ka poļi esot atraduši veidu, kā eksportēt pienu uz Krieviju caur Baltkrieviju. Un ir ļoti iespējams, ka drīzumā Latvijā varētu aktivizēties arī iepircēji no Baltkrievijas, jo tur arī plāno būvēt lielu piena pārstrādes rūpnīcu.