Foto: PantherMedia/Scanpix
Latvijā nepieciešams paplašināt apdrošināšanas pakalpojumu izmantošanu, rakstīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā Finanšu sektora attīstības plāna 2017.-2019.gadam projektā.

Plānā ierakstīts sasniedzamais rezultatīvais rādītājs - paplašināt brīvprātīgo apdrošināšanas pakalpojumu veidu izmantošanu Latvijā, sasniedzot apdrošināšanas prēmiju per capita pieaugumu par 10% trīs gadu periodā un eksporta kredītu garantiju sistēmas attīstību vismaz par 20 miljoniem eiro trīs gadu laikā.

FM sagatavotajā dokumentā teikts, ka nepieciešams popularizēt brīvprātīgos apdrošināšanas veidus, lai nodrošinātu aktīvāku mājsaimniecību un uzņēmumu līdzekļu piesaisti apdrošināšanas sektorā.

Pašlaik Latvijā apdrošināšanas tirgū dominē nedzīvības apdrošināšanas veidi. Vidējais parakstītās apdrošināšanas prēmijas apmērs uz vienu iedzīvotāju ir 260 eiro, Nedzīvības apdrošināšanas sektorā šis rādītājs ir 206 eiro, dzīvības apdrošināšanas sektorā - 54 eiro. Šo rādītāju ziņā Latvija atpaliek no Igaunijas, Polijas, Slovākijas un Ungārijas, kas uzrāda augstāku parakstīto prēmiju apmēru uz vienu iedzīvotāju, neskatoties uz to, ka šo valstu iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, svērts pēc pirktspējas paritātes rādītāja, uzrāda ar Latviju salīdzināmu ienākumu līmeni.

Dokumentā secināts, ka nepieciešams vērtēt iespējas brīvprātīgo apdrošināšanas veidu izmantošanas paplašināšanai, nepieciešams arī vērtēt iespējas uzlabot patērētāju zināšanas par apdrošināšanas veidiem. Darbības efektivizēšanai nepieciešams piesaistīt "Fintech" sniegtu pakalpojumu iespējas.

Apdrošināšanas sektora darbības efektivitāti var uzlabot, pilnveidojot informācijas apmaiņu starp apdrošinātājiem un valsts institūcijām.

Kā viens no virzieniem, kurā apdrošināšanas tirgus var pilnveidoties, dokumentā minēts arvien pilnīgāks apdrošināšanas produktu klāsts. Piemēram, dabas katastrofu, terorisma vai kiberrisku apdrošināšanu nereti nav standarta produkts apdrošināšanas polisē, tomēr šo risku apdrošināšana var būt aktuāla. Līdz ar to jāvērtē, vai šajā jomā ir nepieciešama papildus rīcība, teikts Finanšu sektora attīstības plāna projektā.

Dokumentā secināts, ka Latvijas eksporta potenciāla kāpināšanā būtiska loma ir eksporta kredītu garantiju sistēmas attīstībai. Pašlaik privāto kredītu apdrošināšanas tirgū ir nepietiekami aktīva uz tirgus nosacījumiem balstītu pakalpojumu sniedzēju darbība. Daļēji tas tiek skaidrots ar Latvijas eksporta kredītu apdrošināšanas tirgus nelielo izmēru, kas nespēj nodrošināt pietiekamu pakalpojumu pieprasījuma apjomu. Īpaši nozīmīgs pakalpojumu tirgus pieprasījuma kritums bija finanšu un ekonomiskās krīzes ietekmē pēc 2009.gada. Saistībā ar īstermiņa eksporta kredītu garantijām privātie kredīta apdrošinātāji ir izvēlīgi attiecībā uz atbilstīgajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem un jutīgi pret nelabvēlīgām pārejošām izmaiņām tirgū. Summa, par kādu tirgus nesedz pieprasījumu eksporta kredītu garantiju nozarē, tiek lēsta aptuveni 14-26 miljonu eiro apmērā. Tādējādi attiecībā uz eksporta kredītu garantiju nozari tirgū būtu jāattīsta vidēja termiņa un ilgtermiņa garantiju piedāvājums, kas varētu nosegt vismaz 20 miljonu eiro tirgus nepilnību, secināts Finanšu sektora attīstības plāna projektā.

Dokumentā norādīts, ka Latvijas apdrošināšanas sektors ir viens no mazākajiem starp Eiropas Savienības valstīm, to kopējiem aktīviem veidojot apmēram 2,16% no IKP 2015.gada beigās. Latvijas apdrošināšanas sabiedrību parakstīto prēmiju apjoms 2015.gada beigās bija 531 miljons eiro.

FM sagatavotais Finanšu sektora attīstības plāna 2017.-2019.gadam projekts 1.decembrī pieteikts valsts sekretāru sanāksmē. Dokuments vēl būs jāskata un jāapstiprina valdībā.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!