Ar deputātu svētību 'divlitreņu' aizliegumu grib atlikt līdz 2020. gadam  (66)

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien pirms galīgā lasījuma vērtēja grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, un vienojās par šādu normas spēkā stāšanās laiku. Komisijas vadītājs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK), kā arī Veselības ministrija mudināja agrāk sākt īstenot šo normu - no 2018. gada 1. septembra, tomēr deputātu vairākums šo ieceri neatbalstīja.

Sākotnēji bija paredzēts, ka grozījumi varētu stāties spēkā 2017. gada 1. septembrī.

Līdz ar jauno lēmumu no 2020. gada 1. septembra plānots aizliegums pārdot alkoholu lielajās plastmasas pudelēs. Tas attieksies uz alu, sidru, kā arī alkoholiskajiem kokteiļiem un dažādiem starpproduktiem, piemēram, stiprinātiem vīniem, vermutiem, liķieriem un liķiera tipa vīniem.

Naudiņš norāda, ka kopā ar Veselības ministriju rosināja izmaiņas ieviest agrāk un nekavēties ar to stāšanos spēkā, taču deputātu vairākums to noraidīja. "Šodien komisijas deputāti diskutēja gan par plastmasas iepakojuma tilpumu, gan arī par laiku, kad aizliegumam būtu jāstājas spēkā. Tika piedāvāts gada, trīs un piecu gadu pārejas periods, lai ražotāji varētu sagatavoties izmaiņām. Vairums deputātu izšķīrās par trīs gadu pārejas periodu, pārceļot aizlieguma ieviešanu uz četriem gadiem. Pēc likumprojekta saskaņošanas ar Eiropas Komisiju par to vēl būs jāizšķiras Saeimai," informē Naudiņš.

Komisijas izstrādātie grozījumi paredz, ka alu, raudzētos un pārējos alkoholiskos dzērienus, kā arī starpproduktus aizliegs pārdot plastmasas pudelēs, kuru tilpums pārsniedz puslitru, ja dzēriens ir stiprāks par 5,8 grādiem. Tāpat šos dzērienus nedrīkstēs tirgot plastmasas pudelēs ar tilpumu virs viena litra, ja to stiprums nepārsniedz 5,8 grādus.

Ierobežojumi neattieksies uz stikla, keramikas, koka, metāla vai kompleksā iepakojuma, kas sastāv no polimēra vai lamināta maisa, kas iepakots kartona kastē, šodien lēma deputāti. Tāpat aizliegums neattieksies uz gadījumiem, kad dzērienu tirgos ražošanas vietā vai ražotāja struktūrvienībā. Alus darītavās un to specializētajos veikalos izlejamā alus tirdzniecība būs atļauta arī plastmasas pudelēs.

Lielā plastmasas iepakojumā pildīts alkoholiskais dzēriens ir krietni lētāks nekā citu veidu iepakojumos pildītie, iepriekš uzsvēris Naudiņš. Stipru alu visbiežāk pērk personas, kuras lieto alkoholu pārmērīgi, jo īpaši laukos, bet sidru – jaunieši. Šie būs būtiski ierobežojumi, lai apkarotu iesīkstējušo divlitrīgo plastmasas alus pudeļu sērgu Latvijā pēc vairāk nekā 25 neatkarības gadiem un nākotnē nepieļautu šāda alkohola nonākšanu veikalu plauktos, norādījis Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs.

Pēdējo četru gadu laikā reģistrētā alkohola patēriņš bijis robežās no 9,9 līdz 10,2 litriem absolūtā alkohola uz vienu iedzīvotāju. Kopš 2009.gada visvairāk patērētais reģistrētā alkohola dzēriens ir alus, teikts likumprojekta anotācijā. Veselības ministrijas pārstāvji norādījuši, ka pērn absolūtā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju vecumā virs 15 gadiem bija 10,8 litri.

Alkohola patēriņa daudzums Latvijā joprojām ir viens no augstākajiem Eiropā un pasaulē, uzsver likumprojekta autori. Pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošana rada papildu izmaksas veselības aprūpē un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, kā arī materiālus zaudējumus darbavietās, tādējādi negatīvi ietekmējot tautsaimniecības ekonomisko attīstību un sabiedrību kopumā.

Alkoholisko dzērienu aprites likuma grozījumi trešajā lasījumā vēl jāatbalsta Saeimai.