"Saldus aizsardzības biedrība", kas sevi soctīklos dēvē par Saldus sargiem, portālam "Delfi" skaidro, ka līdz šim uzņēmums elektroenerģijas iegūšanai dedzinājis atjaunojamos dabas resursus, bet pašlaik cenšas saņemt novada domes atļauju koksnes šķeldai pievienot dzelzceļa gulšņus un ar naftas produktiem piesārņotu grunti. Šāda veida bīstamie dedzināmie materiāli veidotu 31% no kopējā kurināmā sastāva.
Sākotnējo atļauju A kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai uzņēmums saņēma jau pērnā gada nogalē, taču tagad, aktivizējoties iedzīvotajiem, pēc atkārtotas sabiedriskās apspriešanas pašvaldība varētu lemt arī par projekta apturēšanu, sarunā ar portālu "Delfi" apstiprina domes priekšsēdētāja Indra Rassa ("Reģionu alianse").
Pašlaik dome gaida atbildi no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Valsts vides dienesta un citām institūcijām par to, vai ir atklājušies kādi jauni fakti par uzņēmuma plānoto darbību, kas pērn pieņemto lēmumu varētu mainīt.
"Mēs par tālāko varam lemt, kad būsim saņēmuši atbildes. Ne mirkli ātrāk," sacīja Rassa.
"Uz domi nākuši biedrības pārstāvji, un mēs apspriedām šo jautājumu, un jāsaka, ka, klausoties gan vienu, gan otru pusi, pašvaldībai rodas šaubas, vai viss ir tā, kā tur ir rakstīts," uzņēmuma sniegto ietekmes uz vidi ziņojumu komentē Rassa.
"Saldus novada pašvaldība nekādā gadījumā nebūs tā, kas tīšu prātu indēs savus iedzīvotājus. Tas ir pilnīgi neiespējami. Vēl jāsaka, ka bīstamo atkritumu apsaimniekošana ir Latvijas valsts funkcija. Varbūt arī valsts institūcijām šajā jautājumā būtu kāda palīdzība jāsniedz," viņa sacīja.
Dabas draugi savus iebildumus skaidro ar to, ka uzņēmuma darbības rezultātā netiek plānota jaunu darbavietu radīšana, toties tikšot samazināta blakus teritoriju komerciālā un nekustamā īpašuma vērtībā, kā arī ražotne atrodoties vien nepilnus trīs kilometrus no vietējā bērnudārza "Sienāzītis".
Tāpat uzņēmums, kuram jau šobrīd ir domes B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja, esot saņēmis naudas sodus par piesārņojošās darbības pārkāpumiem.
Tikmēr kompānijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Reisons intervijā vietējam laikrakstam "Saldus Zeme" skaidro, ka padziļinātas analīzes darbs pie plānotā projekta norit jau kopš 2010. gada, tāpēc grūti saprotams, kāpēc projekta noslēgumā radusies tika asa pretreakcija.
"Protams, nespēsim atspēkot visas iespējamās sazvērestības teorijas. Mūsu vienīgais arguments ir biznesa raksturs: koģenerācijas stacija gan Sātiņos, gan Brocēnos sadarbojas ar uzņēmumiem, iedzīvotājiem, pašvaldībām, un savstarpēja uzticēšanās ir ļoti svarīga. Mēs nekādā ziņā neesam ieinteresēti riskēt ar to, rīkojoties ārpus valsts atļautās un sabiedrības apspriestās darbības robežām, un piecu gadu sadarbībā ar Saldus pašvaldību un "Saldus siltumu" esam pierādījuši sevi kā pastāvīgu, uzticamu partneri," intervijā sacījis Reisons.
"Tagad, procesa nobeiguma fāzē, iesnieguma sabiedriskajā apspriešanā cilvēki atgriezās pie tiem jautājumiem, kas radās pašā sākumā, it kā šī ilgā darba nebūtu bijis. Kādēļ izveidojās tik agresīva gaisotne? Mūsuprāt, par to jāpateicas diviem motivētiem cilvēkiem — viens bija mūsu bijušais darbinieks, ar ko tiesājamies, otrs — kultūras darbinieks un caurkritis biznesmenis no Rīgas, viņa pēkšņo rūpi par saldeniekiem un īpašo sagatavotību bīstamo atkritumu dedzināšanas tehnoloģiju jautājumos varam izskaidrot ar darbošanos mūsu konkurentu interesēs," pārliecināts ir "Sātiņi energo LM" vadītājs.
Savukārt, komentējot vides aizstāvju minētos pārkāpumus saistībā ar B atļauju, viņš norāda: "Ir diskusija ar Vides pārvaldi par bīstamo atkritumu uzglabāšanu, kam esam jau saņēmuši atļauju. Šie procesi ir saistīti ar plānoto darbību — to līdzsadedzināšanu. Bet nu jau, šķiet, esam nonākuši līdz risinājumam, kas apmierinās abas puses."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
