Zemkopības ministrija (ZM) Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē Briselē panākusi Latvijas zvejnieku interesēm atbilstošas sniega krabju zvejas iespējas 2017. gadā Svalbāras (Špicbergenas) reģionā, nodrošinot pieprasīto kuģu licenču skaitu sniega krabju zvejai.
Kā informēja ministrijā, sniega krabjus nākamgad varēs zvejot 11 Latvijas tāljūras zvejas kuģi, turklāt panākts, ka netiks noteikts kuģu skaita ierobežojums, kas vienlaikus var atrasties šajā zvejas apgabalā.
"Latvijas galvenā interese, kas saistīta ar nākamā gada nozvejas kvotu regulu ES un starptautiskajos ūdeņos, bija zvejniecības nozares vajadzībām atbilstošu sniega krabju zvejas iespēju noteikšana Svalbāras reģionā. Šīs zvejas iespējas Latvijas tāljūras zvejniekiem ir ļoti nozīmīgas, jo sniega krabji ir ekonomiski augstvērtīga suga, kas nodrošina produktīvu ražošanu un jaunas darba vietas," sanāksmē norādīja ZM parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis.
Kā ziņots, Latvija kopš 2014.gada vidus aktīvi zvejo sniega krabjus Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) zvejas rajonā Barenca jūrā. Patlaban krabju zvejā aktīvi ir iesaistījušies astoņi Latvijas zvejas kuģi. To nozveja 2014.-2015. gadā kopā veidoja vairāk nekā 2200 tonnu ar vērtību aptuveni 5,5 miljoni eiro. Uz pieciem kuģiem notiek arī krabju apstrāde, nodrošinot vēl augstāku pievienoto vērtību un pārdošanas cenu. Uz kuģiem ir nodarbināti aptuveni 120 cilvēku. Lai aprīkotu kuģus un tie varētu sākt sniega krabju zveju, tajos ir ieguldītas investīcijas vismaz 12 miljonu eiro apmērā.
Tāpat Latvija minētajā nozares sanāksmē arī aicināja Eiropas Komisiju sagatavot nepieciešamo izvērtējumu, lai samazinātu un novērstu lauksaimniekiem nevienlīdzīgo situāciju pārtikas piegāžu ķēdēs. Lai panāktu labāk funkcionējošu pārtikas piegādes ķēdi, svarīgi nodrošināt līdzsvarotu visu pārtikas piegādes ķēdes dalībnieku līdzāspastāvēšanu un attīstību, sākot ar lauksaimniekiem un beidzot ar mazumtirgotājiem. Lauksaimnieki joprojām ir visneaizsargātākais posms pārtikas piegādes ķēdēs, tāpēc vienota un vispusīga ES līmeņa likumdošana varētu novērst negodīgās tirdzniecības prakses.
Ņemot vērā vasarā publicēto regulu projektus saistībā ar ES klimata politikas mērķu sasniegšanu līdz 2030. gadam, ZM parlamentārais sekretārs sanāksmē uzsvēra, ka klimata mērķu sasniegšanai ir jāpieņem tāds ES regulējums, kas ņem vērā Latvijas kā mežiem bagātas valsts specifiku un neierobežo lauksaimniecības attīstību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
