Zemnieki: notikumi piena nozarē - šā gada lielākais cirks  (11)

""Gada rekords jeb "lielais cirks" bijis piena nozarē. Gada laikā piena iepirkuma cena no visu laiku zemākās dažu mēnešu laikā uzleca līdz visaugstākajai. Tomēr šādas izmaiņas nebija visiem piena ražotājiem, kas kārtējo reizi apstiprina nozares vājumu. Cenu straujo lēcienu nespēj izturēt ne kooperatīvi, ne mazie pārstrādātāji - lielākā daļa piena tiek izvesta no valsts. Risku sadalījums - minimāls," norādīja biedrībā.

Savukārt kā gada vilšanās definētas gaidāmās izmaiņas likumdošanā saistībā ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un bezdarbnieku pabalsta piešķišanas kārtību, kā arī par mikrouzņēmumu regulējumu. Šie eksperimenti kārtējo reizi pierāda, ka mazie un vidējie uzņēmumi valstī nav vajadzīgi un no likumdevēju skatījuma tie iznīdējami jau saknē, uzskata biedrībā.

Par gada neprātu politikā biedrība nosauc Ekonomikas ministrijas lēmumus saistībā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti, kas tiek nepārtraukti mainīti par sliktu mazajiem uzņēmumiem. Tāpat vilšanos zemniekiem sagādājušas "zaļo" aktivitātes, kas novedušas pie nosacījumiem, kas paredz zaļināšanas platības apstrādāt bez pesticīdiem. Tārpu sagrauztas pupas un zirņi turpmāk novedīšot pie tā, ka uzplauks sojas patēriņš, norāda biedrības pārstāvji.

Savukārt kā gada neraža tiek nosaukta ražas daļēja palikšana uz lauka nepateicīgo laikapstākļu dēļ un zemās graudu cenas, bet kā gada atklāsme - aktualizētais jautājums par krāpniecību tirgos augļu un dārzeņu tirdzniecībā.

Tikmēr gada importa titulu biedrība piešķīrusi iespaidīgajam Spānijas cūkgaļas pieplūdumam, kas no veikalu plauktiem izspieda vietējo produkciju, vienlaikus radot bažas par importētās dienvidnieku cūkgaļas kvalitāti tajā iespējamā pārlieku lielā antibiotiku daudzuma dēļ.

Tāpat biedrība uzskata, ka gada putrošanās tituls piešķirams Saeimas neapstiprinātajām izmaiņām aizsargjoslu likumā, gada "melnā zirdziņa" titulu pelnījušas neskaidrības par klimata politiku, bet par gada pārpratumu nosaukta reversā pievienotās vērtības nodokļa neveiklā ieviešana gada vidū, kas graudu audzētājiem radīja problēmas ar ceturkšņa un pusgada maksājumiem.

Par gada mācīšanos biedrība nosauc izglītojošās Lauku dienas par inovācijām, aizaugušas zemes sakopšanu. Par gada līdzdalību tiek dēvēta organizācijas valdes un ekspertu dalība starptautiskos pasākumos, par gada ieguvumu - zemes iegādes kreditēšanas programma, bet par gada lepnumu - Dzintara un Ivetas Erdmaņu, Aleksandra Ivanova un Jāņa Uzulēna izcilie rezultāti konkursā par skaistāko lauku saimniecību.

Tikmēr saistībā ar nākamo gadu "Zemnieku saeima" norāda, ka būtisks būs darbs pie ierosinājumiem par kopējo lauksaimniecības politiku nākamajā plānošanas periodā, kā arī Eiropas valstu veiksmīgas saimniekošanas pieredzes pētīšana un inovāciju ieviešana, tā stiprinot vietējo lauksaimnieku konkurētspēju.

"Zemnieku saeima" apvieno 900 saimniecības, tās biedri kopumā apsaimnieko vairāk nekā 500 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes un nodrošina darbu vairāk nekā 4000 darbinieku.