Dari kā kaimiņš: Latvijai sekojot Igaunijas piemēram, budžets augtu teju uz pusi  (224)

Pētījumu izdevis Latvijas Ārpolitikas institūts, un tas ir pieejams šeit.

Pētnieks konstatējis vairākus cēloņus, kas būtiski ietekmē atšķirības Latvijas un Igaunijas budžetu rezultātos. Tie ir gan ekonomiska rakstura, gan strukturāla. Budžeta ieņēmumus ietekmē gan valsts dārdzības līmenis, kas Igaunijā ir augstāks, gan dažādu nodokļu atlaižu piemērošana.

Budžeta ieņēmumu apjomu ietekmē arī sabiedrības uzticība valdībai un citām politiskajām institūcijām, kas Latvijā nav augsta. Līdz ar to tas negatīvi ietekmē sabiedrības gatavību pieņemt augstāku nodokļu slogu.

Ja Latvija ekonomiskās attīstības ziņā būtu līdziniece Igaunijai un valdībai būtu tikpat efektīva politika nodokļu un citu ieņēmumu ziņā, Latvijas konsolidētais kopbudžets nākamgad pieaugtu par 4,2 miljardiem eiro jeb aptuveni 40%, pētījuma noslēgumā secina Austers.

Portāls "Delfi" piedāvā ielūkoties, kādas atšķirības starp Latvijas un Igaunijas budžeta ieņēmumiem un izdevumiem, kādas ir atšķirības budžeta plānošanā un to, kas kavē brangāku Latvijas valsts budžeta pieaugumu.

Līdz ar to "nav vietā pārmetumi par to, ka Latvija būtiski atpaliek no Igaunijas".

Tomēr Latvijā uz katru iedzīvotāju tiek tērēts mazāk valsts līdzekļu nekā Igaunijā. Latvijā tie ir 4,5 tūkstoši eiro, bet Igaunijā – 6,2 tūkstoši eiro.

2015. gadā Igaunijas valsts sektora izdevumi absolūtos skaitļos bija lielāki nekā Latvijā, izņemot sabiedriskās kārtības, ekonomikas un mājokļu sektorus. Tāpat Latvijā būtiski vairāk valdības finansējuma tiek atvēlēts ekonomiskajai darbībai, bet mazāk – veselībai (par 3,3 procentpunktiem). Gan Igaunijā, gan Latvijā teju trešā daļa no valsts budžeta izdevumiem atvēlēta sociāliem mērķiem.

Pētnieks uzsver, ka Latvijā ir salīdzinoši liels sociālais fonds jeb valdības speciālais budžets. Atsaucoties uz fiskālo padomi, Austers norāda, ka tas saistīts ar to, ka Latvija politiķi sociālos pabalstus izmanto kā instrumentu priekšvēlēšanu kampaņās. Vienlaikus, neskatoties uz salīdzinoši lielo sociālo finansējumu, Latvijā ienākumu nevienlīdzība ir lielāka nekā Igaunijā. Tas liecina par sociālās sistēmas darbību turīgākās sabiedrības daļas interesēs.

Tomēr Latvijā vēl joprojām ir vieni no zemākajiem sociālajiem pabalstiem Eiropas Savienībā.

Latvijas valsts parāds ir līdzvērtīgs 36,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Kā skaidro Austers, Latvijai ik gadu nākas šķirties vairāk nekā no 300 miljoniem eiro, kuri aiziet procentu maksājumos, "kamēr Igaunijā šādu izdevumu nav un līdzekļus var novirzīt citiem mērķiem".

Pētnieks arī skaidro, ka Latvijā daudz lielāka vērība tiek pievērsta ekonomiskās darbības nodrošināšanai, piemēram, darba tirgus politikai. Savukārt Igaunijā uzmanības centrā ir transporta un komunikāciju nozares.

"Investējot ekonomiskajā darbībā, Latvija acīmredzot cer paaugstināt ekonomisko izaugsmi, kas pozitīvi ietekmēs nākotnes nodokļu ieņēmumus," pieļauj pētnieks, "taču ilgtermiņā nav iespējams ignorēt sabiedrības veselības un izglītības intereses, neriskējot ar sociālo neapmierinātību un, kā Latvijas gadījumā, emigrāciju."

Tikmēr Igaunija ir piekopusi bezdeficīta budžeta politiku. Vienlaikus Igaunijā nodokļu politika ir vienkāršāka, tāpēc vieglāk saprotama. Un uzņēmēji novērtē nodokļu politikas stabilitāti. Savukārt Latvijas nodokļu politika netiek uzskatīta par izaugsmi veicinošu.

Nodokļu slogs Latvijā ir bijis zemāks nekā Igaunijā, neskatoties uz to, ka nodokļu likmes Latvijā ir nedaudz augstākas.

Latvijā nodokļu ieņēmumi 2015. gadā bija 7,14 miljardi eiro, kas bija līdzvērtīgi 29,3% no IKP, savukārt Igaunijā nodokļu ieņēmumi bija 33,9% apmērā no IKP. Nodokļu slogs Latvijā turpina samazināties, lai gan šis slogs jau tā ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā.

Austers vērš uzmanību uz vienu īpatnību, proti, gan Latvijā, gan Igaunijā PVN ieņēmumi bijuši līdzvērtīgi, lai gan Latvijas ekonomika ir lielāka par Igaunijas un PVN likme Latvijā ir par vienu procentpunktu augstāka. Tas liecinot, ka Igaunijā PVN iekasēšana ir efektīvāka.

Tāpat nav vērojama proporcionāla korelācija starp ekonomikas lielumu un nodokļu ieņēmumiem. Igaunijā nodokļu slogs aug straujāk nekā Latvijā, "acīmredzot pateicoties veiksmīgākai nodokļu iekasēšanai," pieļauj Austers.

Atsaucoties uz Pasaules Bankas ziņojumu, pētnieks norāda, ka Latvijas nodokļu sistēma ir pārāk dāsna atlaižu ziņā. "Turklāt šīs atlaides veicina ienākumu nevienlīdzību, proti, turīgākajai iedzīvotāju daļai tiek piešķirtas atlaides, savukārt nabadzīgākajai – uzlikts pienākums maksāt nodokļus pilnā apmērā," raksta Pētnieks.

Autors atzīmē, ka neapliekamā minuma samazināšana Latvijā nozīmē būtiska sloga pieaugumu uz iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem. Tāpat viņš piemin to, ka no pazeminātajām likmēm, kuras tiek piemērotas viesnīcām un restorāniem, labumu gūst vai nu ārvalstnieki, vai turīgākā Latvijas daļa.

Slogs uz darbaspēku ir samērā augsts abās valstīs, pēdējos gados tam ir tendence pieaugt.

Tāpat pētījumā izcelts, ka Latvijā ir augsts ēnu ekonomikas īpatsvars – tā tiek lēsta 21,3% apmērā no IKP, kamēr Igaunijā – 15% no IKP.