Lai gan politiskā nestabilitāte pasaulē pēdējā laikā nav mazinājusies un ārējie riski Latvijas ekonomikas izaugsmei joprojām saglabājas augsti, pašlaik ir ļoti labi priekšnosacījumi, lai ekonomikas attīstība 2017. gadā kļūtu daudz spēcīgāka, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Vērtējot 2016. gadu, viņa min, ka norises Latvijā un pasaules ekonomikā ļauj sagaidīt būtiski straujāku ekonomikas izaugsmi jau šā gada beigās un 2017. gadā.
"Pēdējos mēnešos būtiski straujāka ir kļuvusi Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu ieguldīšana un palielinājušies arī citi valsts izdevumi, veicinot kopējo ekonomikas izaugsmi. Papildus stimuls ekonomikas izaugsmei būs 2017. gada valsts budžetā paredzētais izdevumu pieaugums aptuveni par 7 %, lielāko līdzekļu pieaugumu novirzot tādām jomām kā aizsardzība, sabiedriskā kārtība un drošība, veselības aprūpe un izglītība," klāsta ministre.
Pēc Reiznieces-Ozolas teiktā, neskatoties uz dažādām politiskajām un ekonomiskajām problēmām, turpina uzlaboties uzņēmēju un patērētāju noskaņojums ES valstīs, kas dod labas perspektīvas Latvijas apstrādes rūpniecībai un eksportam.
Tāpat pozitīva ietekme var būt zemajam eiro kursam, veicinot Latvijas eksportu uz eirozonā neietilpstošām valstīm.
"Lai arī Eiropas ekonomiskās izaugsmes prognozes nākamajam gadam ir samazinātas, tieši Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs (Lietuva, Igaunija, Vācija, Krievija, Zviedrija, Lielbritānija, Polija) situācija turpina uzlaboties, un 2017. gadā to kopējā izaugsme pēc EK prognozēm paātrināsies līdz 2,1%, salīdzinot ar šim gadam prognozētajiem 1,6%," Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozes pamato Reizniece-Ozola.
Ministre atzīst, ka pēc salīdzinoši spēcīgās izaugsmes 2015. gadā, kad Latvijas ekonomika spēja uzrādīt labu noturību pret ārējās vides šokiem, 2016. gadā ekonomikas izaugsme palēninājās līdz 1,4% gada pirmajos trīs ceturkšņos. Tas skaidrojams ar joprojām nelabvēlīgo situāciju ārējā vidē, kā arī ES fondu līdzekļu lēnāku ieviešanu, mainoties fondu plānošanas periodiem.
"Kritums ES fondu ieplūdē samazināja investīciju apjomus, vistiešāk ietekmējot būvniecības nozari, kas gada pirmajos trīs ceturkšņos piedzīvoja ap 20% lielu kritumu. Krītoties Krievijas kravu tranzīta apjomiem, vairāk kā par 10% samazinājās kravu apjomi ostās un dzelzceļā, palēninājās arī iedzīvotāju ienākumu pieaugums, un darba samaksas kāpums vairs nebija tik straujš, kāds tas bija divus iepriekšējos gadus," viņa klāsta.
Vienlaikus šogad vēlreiz esot apstiprinājušās Latvijas uzņēmēju spējas pārvarēt nelabvēlīgus ārējos apstākļus, un iezīmējās vairākas pozitīvas tendences, kas ļauj sagaidīt daudz straujākus attīstības tempus jau tuvākajā nākotnē, piemēram, apstrādes rūpniecība gada pirmajos desmit mēnešos sasniedza 3,9% pieaugumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
