Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad piesaistīto investīciju apjoms palielinājies, pērn uzkrāto investīciju apjoms samazinājies. Kā portālam "Delfi" skaidroja "Lursoft" pārstāve Indra Urtāne, tas liecina, ka aizvadītajā gadā investori no Latvijas uzņēmumiem izņēmuši savas iepriekš ieguldītās investīcijas daudz naskāk nekā ieguldījuši jaunas.
Salīdzinot ar 2015.gadu, pērn uzkrāto investīciju apjoms sarucis par 211,59 miljoniem eiro. Kā norāda "Lursoft", viens no galvenajiem iemesliem kopējam kritumam bijis "Swedbank" lēmums samazināt pamatkapitālu
"Lursoft" veiktais pētījums parāda, ka laika periodā no 1991. gada līdz 2016. gada beigām ārvalstnieki Latvijas uzņēmumos ieguldījuši tiešās investīcijas 7,21 miljarda eiro apjomā, kas nozīmē, ka patlaban ārvalstniekiem pieder aptuveni 29% no visu Latvijas nelikvidēto uzņēmumu reģistrētā pamatkapitāla.
Raksturojot situāciju ar ārvalstu investīciju piesaisti, "Lursoft" valdes locekle Daiga Kiopa uzsvēra: "Ārvalstu investori arī iepriekš norādījuši uz neprognozējamo nodokļu politiku, kā arī vilcināšanos īstenot maksātnespējas reformu."
"Kaut vai pēdējos mēnešos novērotais – gan valsts 2017. gada budžeta apstiprināšanas process, kura gaitā redzējām, cik haotiski un nepārdomāti tiek veiktas izmaiņas nodokļu politikā, gan svaidīšanās ar maksātnespējas administratora statusa noteikšanu. Šie ir tikai daži piemēri, kas liek vēlreiz secināt, ka investoru pārmetumi par nenoteiktību un politisko neizlēmību ir pamatoti," pauda Kiopa.
2016. gada nogalē Latvijā reģistrētas 29 273 kapitālsabiedrības, kuru kapitāls pilnībā vai daļēji pieder ārzemniekiem. Kopumā daļas Latvijas uzņēmumos pieder 29 692 ārvalstu personām. Minētās personas pārstāv 135 valstis.
Jānorāda, ka iepriekš finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) portālam "Delfi norādīja, ka investīciju apjoms samazinās visā reģionā un Latvija nav izņēmums. "Tas, ko mēs varam darīt, ir nodrošināt stabilitāti un skaidrus signālus, kādi ir valdības plāni, kādas nodokļu izmaiņas gaidāmas," viņa teica.
Latvijā tiešo investīciju kritumam ir vairāki izskaidrojumi, iepriekš skaidroja Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) izpilddirektors Ģirts Greiškalns. Viņš vērsa uzmanību uz nespēju risināt ieilgušas problēmas, tostarp tiesiskuma, veselības, izglītības, nodokļu sistēmā.
Salīdzinot Latvijā reģistrēto uzņēmumu vidējos rādītājus ar uzņēmumu, kuri pērn piesaistījuši ārvalstu investīcijas, finanšu datiem, redzams, ka pēdējie strādājuši ar ievērojami lielāku apgrozījumu, tajā pašā laikā gūstot arī lielākus zaudējumus.
Atsevišķos gadījumos vērojamas tendences ar investoru piesaisti censties reanimēt grūtībās nonākušus uzņēmumus. Tiesa, kā liecina "Lursoft" pētījums, šādi gadījumi ir reti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
