AS "Latvijas Valsts meži "(LVM) apgrozījums pērn deviņos mēnešos bija 198,7 miljoni eiro, bet peļņa - 48,6 miljoni eiro salīdzinājumā ar attiecīgi 200,2 miljonu eiro apgrozījuma un 51,8 miljonu eiro peļņas rādītājiem attiecīgajā laikā pirms gada, liecina uzņēmuma aplēses.
Uzņēmumā norāda, ka apgrozījuma samazinājums veidojies zemāku koksnes realizācijas cenu ietekmē. Realizēti koksnes sortimenta vidējā svērtā cena minētajā laikā bija 45,21 eiro par vienu kubikmetru, kas ir par 6% mazāks radītājs nekā 2015. gada deviņos mēnešos. Kopumā koksnes sortimentu realizācijas apjoms sasniedzis 3.91 miljonus kubikmetru, tajā skaitā realizēti 0,4 miljoni kubikmetru augošu koku.
No kopējiem ieņēmumiem 90% veidoja koksnes sortimenta realizācija - 66% zāģbaļķu un finierkluču, 18% papīrmalkas un 7% malkas un šķeldas realizācija. Ap 5% no kopējiem ieņēmumiem veidoja augošu koku realizācija, 2% - meža sēklu un stādu pārdošana. Atlikušos ieņēmumus veido ieņēmumi no zemes dzīļu resursu realizācijas, zemes nomas, rekreācijas pakalpojumu sniegšanas, medību tiesībām un citi ieņēmumi.
Pagājušā gada deviņos mēnešos tika saražots 43,1 miljons koku stādu, kā arī 665 kilogrami meža sēklu. Klientiem realizēti 52 kilogrami sēklu, no šī apjoma 83% ir egles, 9%- priedes, bet 4% - bērza sēklu.
LVM turpināja investīcijas, aizvadītā gada deviņos mēnešos attīstībā ieguldot 25,5 miljonus eiro, tajā skaitā 17,4 miljoni ieguldīti meža autoceļu būvniecībā un meliorācijas sistēmu atjaunošanā. Ekspluatācijā nodoti meža auto ceļi ar kopējo garumu 64 kilometri, bet meliorācijas sistēmas atjaunotas 7300 hektāru platībā.
Raksturojot aizvadīto gadu, LVM valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks norādījis, ka tas nebija viegls, tomēr nākotne "nav krāsojama drūmās krāsās".
"Haoss Tuvajos Austrumos, kas sākās 2015. gadā, lielai daļai uzņēmēju, kas strādāja ar tādām valstīm, kā, piemēram, Ēģipte, lika piedzīvot kritumu. Arī britu mārciņas 12% krituma dēļ biznesa rentabilitāte pērn tika smagi iedragāta, jo trešā daļa no Latvijā saražotajiem augstākās kvalitātes zāģmateriāliem dodas uz Lielbritāniju. Protams, ka šādā nestabilā tirgus situācijā parādās arī dempingotāji, kas jauc gaisu. Tas viss novedis pie tā, ka zāģmateriālu tirgos notiek cenu lejupslīde, īpaši priedei, mazāk asi tas izteikts eglei. Siltās ziemas un koksnes granulu ražošanas straujais pieaugums visā Eiropā atstājis graujošu ietekmi uz kokapstrādes un mežsaimniecības bakusproduktiem - šķeldu, malku, zāģu skaidām," norādīja uzņēmuma vadītājs.
Tomēr kopumā uz 2017. gadu Strīpnieks raugās ar piesardzīgu optimismu. Viņaprāt, lielākais izaicinājums meža nozarē būs koksnes blakusproduktu tirgus, kur gaismas staru vismaz pagaidām gan nevarot ieraudzīt.
Kā ziņots, LVM apgrozījums 2015. gadā bija 261,55 miljoni eiro jeb par 5% mazāk salīdzinājumā ar 275,71 miljonu eiro 2014. gadā, bet peļņa samazinājusies par 21% - no 75,45 miljoniem eiro 2014.gadā līdz 59,30 miljoniem pērn.
LVM pieder 1,63 miljoni hektāru apsaimniekotas valsts meža zemes, tajā skaitā 1,60 miljoni hektāru meža zemes, no kuras 1,41 miljons hektāru ir mežs. Kā dabas aizsardzības teritorijas tiek apsaimniekoti 0,32 miljoni hektāru jeb 20% no LVM valdījumā esošās zemes kopplatības. Galvenais uzņēmuma produkts ir kokmateriāli, katru gadu piedāvājot tirgū aptuveni piecus līdz septiņus miljonus kubikmetru koksnes. 100% uzņēmuma akciju pieder valstij, un to turētāja ir Zemkopības ministrija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
