Lai gan Āfrikas cūku mēra (ĀCM) riska zona Baltijas valstīs izkaro arvien lielāku teritoriju, Eiropas Savienībā (ES) kopumā slimība nav spējusi izplatīties tālāk par Polijas austrumu teritoriju, liecina Eiropas Komisijas (EK) un nacionālo dienestu informācija.
Pirms trim gadiem Eiropas Savienībā Āfrikas cūku mēris nokļuva caur Baltkrieviju un Krieviju, kur tas uzliesmoja jau 2007. gadā, secinājusi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA). Lietuva par inficētām mežacūkām ziņoja jau 2014. gada janvārī. Februārī sekoja Polija. Jūnijā slimību konstatēja Latvijā, bet septembrī arī Igaunijā.
Tālāk Eiropas rietumos mēris nav izplatījies, taču slimības riska zona joprojām ir noteikta plašā Baltijas valstu teritorijā, kā arī pie Polijas austrumu robežas.
Saskaņā ar likumdošanu tiek definētas trīs ĀCM riska zonas, informē PVD.
- Pirmā zona – teritorijā slimas cūkas nav konstatētas, tomēr tā atrodas blakus slimības skartiem rajoniem. Ievērojot PVD noteikumus, no teritorijas var izvest cūkas un cūkgaļu.
- Otrā zona – teritorijas, kur atrastas slimas mežacūkas. No šīs zonas aizliegts pārvietot dzīvas mājas cūkas, savukārt cūkgaļu un mežacūku gaļu, kā arī gaļas izstrādājumus drīkst izvest, ievērojot PVD noteiktās bioloģiskās drošības normas.
- Trešā zona – teritorijas, kurās ir konstatētas ar ĀCM slimas mājas cūkas un mežacūkas, un no šīs teritorijas nedrīkst izvest ne dzīvas cūkas, ne cūkgaļu un tās izstrādājumus, ne arī mežacūku gaļu un tās izstrādājumus.
PVD veidotā karte atklāj, ka Latvijā slimības neskarta ir viena daļa Kurzemes. Savukārt trešajā riska zonā atrodas plaša teritorija pie Igaunijas robežas, teritorija ap Gulbenes novadu, kā arī Krievijas un Baltkrievijas pierobežā.
Savukārt Igaunijā ĀCM neskarta ir vien Hījumā sala, liecina Igaunijas atbildīgo dienestu portālam "Delfi" sniegtā riska zonu karte. Tikmēr pārējo valsts teritoriju klāj otrā (gaiši rozā) un trešā (sarkana) riska zona.
Lietuvas un Polijas dienesti līdz raksta publicēšanas brīdim nesniedza informāciju par aktuālo situāciju, taču Eiropas Komisijas pērnā gada 13. decembrī sagatavotā ĀCM riska zonu karte liecina, ka slimības skarta ir vairāk nekā puse Lietuvas. Tikmēr Polijā mēra izplatība ir ierobežota reģionā pie Baltkrievijas robežas.
Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) dati liecina, ka Igaunijā un Latvijā visvairāk ĀCM uzliesmojumu bijuši no 2015. gada jūlija līdz decembrim. Taču šogad Latvijā, Krimuldas novadā konstatētais slimības uzliesmojums prasījis 5023 mājas cūku dzīvības. Visā 2016. gadā slimības dēļ valstī nācās likvidēt 311 mājas cūkas.
Latvijā 2015. gadā kopumā bija ap 327 700 mājas cūku, liecina OIE dati. Igaunijā mājas cūku bija nedaudz vairāk – 363 569. Savukārt Lietuvā – 606 440. Baltkrievijā bija 3 299 900 mājas cūkas, savukārt Polijā – 13 013 987 cūkas.
ĀCM ir bīstama infekcijas slimība, kas skar tikai mājas un meža cūkas, liecina informācija Eiropas Komisijas mājaslapā. Pret slimību nav izstrādāta vakcīna, un inficētās cūkas visbiežāk mirst 10 dienu laikā. Cilvēkam slimība nav bīstama.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
