Konkurences uzraugi bažīgi par 'Latvijas Gāzes' līgumu noteikumiem  (6)

Ministru kabineta komitejas sēdei 23. janvārī Ekonomikas ministrija (EM) pieteikusi Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumu projektu.

Konkurence uzraugi 10. janvāra atzinumā par noteikumu projektu norāda, ka sākotnēji tajā bija paredzēts iekļaut normu, paredzot, ka dabasgāzes lietotājam no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas līdz 2017. gada 3. jūlijam ir tiesības izvēlēties dabasgāzes tirgotāju bez līguma, kurš ir spēkā 2017. gada 2. aprīlī, laušanas maksas piemērošanas. Minētā norma gan tika izslēgta tāpēc, ka, pēc ''Latvijas Gāzes'' norādītā, ''jau šobrīd netiek slēgti dabasgāzes piegādes līgumi ar sankcijām par to pārtraukšanu''.

''KP rīcībā ir informācija, ka ''Latvijas Gāze'' dabasgāzes tirdzniecības līgumu piedāvājumos uz 2017. gadu ietver tādus noteikumus, kuri paredz, ka lietotājam neizpildot līguma nosacījumus, iestājas finansiālas saistības. Līdz ar to pastāv risks, ka lietotājiem tomēr, neraugoties uz to, ka šobrīd noslēgtajos līgumos nav ietvertas sankcijas par to pārtraukšanu, noslēdzot ''Latvijas Gāzes'' piedāvātos līgumus 2017. gadam, būs jāmaksā zaudējumu kompensāciju gadījumā, ja pēc tirgus atvēršanas lietotājs vēlēsies pārtraukt līgumu ar ''Latvijas Gāzi'' un mainīt tirgotāju, bet līguma noteikumi nebūs izpildīti pilnā apjomā,'' teikts atzinumā.

Pēc KP paustā, lai novērstu šķēršļus jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai dabasgāzes tirgū un finansiālos riskus dabasgāzes lietotājiem, kas var iestāties izvēloties pirmo reizi mainot tirgotāju pēc tirgus atvēršanas, anotācijā nepieciešams sniegt skaidrojumu, ka līdz ar tirgus atvēršanu ir būtiski mainījies tirgus modelis un tādēļ iepriekšējie dabasgāzes piegādes līgumi nav vairs īstenojami no 2017. gada 3. aprīļa.

''Latvija Gāzes'' komentāru žurnālistiem vēl nav izdevies iegūt. Viedoklis par KP pausto lūgts arī EM.

Tāpat KP atzinumā norāda uz to, ka sadales sistēmas operatoram (SSO) ir tiesības dabasgāzes tirgotājam, kurš vēlas noslēgt līgumu par sadales sistēmas pakalpojumu saņemšanu vai kuram ir spēkā esošs sadales sistēmas pakalpojuma līgums ar sadales sistēmas operatoru, pieprasīt iesniegt līgumsaistību pienācīgas izpildes nodrošinājumu (tajā skaitā drošības depozītu vai nodrošināt pirmā pieprasījuma kredītiestādes garantiju), ja dabasgāzes tirgotājs nav ievērojis SSO noteikto norēķinu kārtību un kavējis maksājumus par sniegtajiem sadales sistēmas pakalpojumiem.

Tas attiecas arī uz gadījumiem, ja dabasgāzes tirgotājs tiek likvidēts vai reorganizēts un atbilstoši reorganizācijas plānam tiks likvidēts vai ja dabasgāzes tirgotājam ierosināts tiesiskās aizsardzības process, ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process vai pasludināts maksātnespējas process.

KP ieskatā, lai novērstu SSO formāla atteikuma iespēju, nosakot nesamērīgi augstu drošības depozītu, noteikumu projekts ir jāpapildina ar kritērijiem samērīga drošības depozīta apmēra noteikšanai, vadoties no paredzamiem kritērijiem, piemēram, summa, kādu ir paredzēts samaksāt SSO, ievērojot esošo vai potenciālo klientu skaitu/patēriņu samērīgā periodā, piemēram, viens līdz divi mēneši.

Tāpat konkurences uzraugiem nav skaidri iemesli, kāpēc līgumsaistību pienācīgas izpildes nodrošinājumam tiek pieprasīta kredītiestādes pirmā pieprasījuma garantija. KP norāda, ka garantijas var sniegt ne tikai bankas, bet arī apdrošināšanas sabiedrības un nebanku sektora uzņēmumi un aicina izvērtēt iespēju noteikt arī apdrošināšanas sabiedrību un nebanku sektora uzņēmumu izsniegtas garantijas kā līgumsaistību pienācīgas izpildes nodrošinājumu.

Vienlaikus KP ir bažas par izvēlēta tirgotāja centriskā modeļa iespējamo ietekmi uz tirgus liberalizāciju un konkurenci. Ņemot vērā, ka centrisko modeli (viens līgums, viens rēķins) paredzēts piemērot visiem dabasgāzes lietotājiem, KP norāda, ka tas var būt būtisks šķērslis jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai tirgū, jo tirgotājiem jāuzņemas ievērojamas saistības un neprognozējami finansiālie riski, piemēram, pildot noteikumu projekta punktus, kas nosaka pienākumu tirgotājam norēķināties ar SSO par sadales pakalpojumu (neatkarīgi no lietotāja veiktās samaksas) un SSO tiesībām pieprasīt nokavējuma procentus un līgumsodu.

Kopumā KP neiebilst centriskajam modelim, ja tiek rasti citi risinājumi finansiālo risku sadalei starp tirgotāju un SSO. Piedāvātajā redakcijā visi finansiālie riski par klienta norēķiniem jāuzņemas tirgotājam (pagaidām nav zināmi SSO tarifa aprēķina nosacījumi, bet saskaņā ar esošo noteikumu projektu redakciju tirgotāja saistības pret SSO attiecas, piemēram, arī uz gadījumiem, kad parādi ir atzīti par neatgūstamiem).

''Latvijas Gāzes'' Juridiskā departamenta vadītāja vietnieks Māris Onževs pauda, ka ikvienam dabasgāzes lietotājam būs tiesības iegādāties gāzi no tirgotāja, kuram tie uzticēsies un kura piedāvājums būs konkurētspējīgākais, un noteikumu projekta pašreizējā versija nekādā veidā neierobežo šīs dabasgāzes lietotāju tiesības.

''Tas nozīmē, ka ikvienam gāzes lietotājam ir tiesības mainīt tirgotāju atvērta tirgus apstākļos. Būtiski uzsvērt, ka ''Latvijas Gāzes'' līgumos nav ietvertas līgumu laušanas maksas. Tāpat, ja klients vēlas noslēgt līgumus ar vairākiem tirgotājiem, noteikumu projekts šādu iespēju paredz,'' skaidroja Onževs.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka jānodrošina stabila sistēma lai neciestu gala patērētāju intereses. ''Sadales sistēmas pakalpojums ir mazākā rēķina daļa - veido no 4% līdz vidēji 15% no gāzes rēķina apmēra. Ņemot vērā, ka par gāzes tirgotāju var reģistrēties praktiski ikviens uzņēmums, būtiski ir nodrošināt stabilu sistēmu, lai neciestu gala patērētāju intereses. Tas šajā gadījumā ir izdarīts, nosakot tirgotājiem saistību nodrošinājumu par jau saņemtajiem sistēmas pakalpojumiem. Mēs nedrīkstam pieļaut citu valstu kļūdas un veidot sistēmu, kurā negodprātīgi gāzes tirgotāji nepilda saistības norēķināties. Tas, ko ''Latvijas Gāze'' no savas puses kā sadales sistēmas operators var apsolīt - garantiju apmēra noteikšana gāzes tirgotājiem būs taisnīga un vienlīdzīga, ievērojot tirgotāju maksātspēju un citus kritērijus,'' klāstīja Onževs.

Tāpat, pēc viņa teiktā, noteikumu projektā ietvertais centriskais modelis, kad līgumu par sistēmas pakalpojumu sniegšanu slēdz tirgotāji ar sistēmas operatoru, ir patērētājiem visdraudzīgākais modelis.
''Attīstītajā pasaulē pastāv princips, ka sistēmas operatori (sadales un pārvades) līgumus slēdz ar treideriem jeb gāzes tirgotājiem. Tas ir Eiropā pārbaudīts modelis (izmanto Apvienotā Karaliste, Vācija, Francija, Nīderlande, Austrija, Īrija). Turpretī modelis, ko vēlas ieviest KP - Eiropā nezināms. Centralizētā modeļa priekšrocība ir tā, ka sistēmas operatoriem nav simtiem līgumu ar ikkatru gāzes lietotāju, bet gāzes tirgotāji uzņemas šo pienākumu lietotāju vietā. Tas atvieglo dzīvi ikvienam gāzes lietotājam, kuram nav daudzi līgumi, bet viens. Tādēļ to atbalsta organizācija CEER (Council of European Energy Regulators). Arī centralizētā modeļa sistēmā sadales sistēmas operatoram joprojām pastāv risks, ka tirgotājs neizpildīs savas saistības pret to. Tādēļ atbildība ir loģiski sadalīta, tirgotājs atbild par savu klientu maksājumiem, savukārt sistēmas operators - par tirgotāju maksājumiem. Turklāt tirgotājam ir lielākas zināšanas un pieredze savu klientu kredītriska izvērtēšanā,'' sacīja Onževs.

EM izstrādātā noteikumu projekta mērķis ir noteikt dabasgāzes tirgus darbības principus saistībā ar Enerģētikas likuma izmaiņām, kas paredz no 2017. gada 3. aprīļa liberalizēt dabasgāzes tirgu un izbeigt dabasgāzes cenas regulāciju dabasgāzes lietotājiem (izņemot saistītos lietotājus).

Noteikumu projekts paredz pilnveidot esošo regulējumu (normas), nosakot tirgotāja, publiskā tirgotāja, sistēmas operatora, lietotāja un gazificētā objekta īpašnieka tiesības un pienākumus dabasgāzes tirdzniecībā vai lietošanā, tirgotāju maiņas kārtību un kārtību, kādā dabasgāzes piegādi saistītajiem lietotājiem nodrošina publiskais tirgotājs no 2017. gada 3. aprīļa.