Ziņojuma projekts tika pieņemts ar 25 balsīm par, 15 pret, bet viens deputāts balsojumā atturējies.
Tālāk ziņojuma projekts februārī tiks nodots apstiprināšanai EP plenārsēdē.
Sarunas par CETA tika pabeigtas jau 2014. gadā, taču, Eiropā pieaugot pretestībai, tā ieviešana tika kavēta. Līgums apvienotu 500 miljonus cilvēku apdzīvoto ES ar pasaulē desmito lielāko ekonomiku.
Nolīgums, kā portālam "Delfi" skaidro EP deputāts Artis Pabriks, būtiski mazinās birokrātisko procedūru apjomu, tādējādi atvieglojot biznesa saišu veidošanos starp ES un Kanādu, kā arī samazinās barjeras savstarpējai preču, investīciju un pakalpojumu plūsmai.
Tāpat, kā uzskata deputāts, tas uzlabos Eiropas uzņēmumu pozīcijas Kanādas tirgū, paverot jaunas iespējas tādās jomās kā telekomunikācija, enerģētika un jūras transports, kā arī sniegs iespēju ES uzņēmumiem piedalīties Kanādas iepirkumu konkursos.
"Līgums dos iespēju arī Latvijas uzņēmējiem vieglāk un lētāk iekļūt Kanādas tirgū, lai apgūtu jaunus tirgus un paplašinātu uzņēmējdarbību," vērtē deputāts.
"Ņemot vērā prezidenta Trampa daudzos komentārus par tirdzniecības politiku un viņa lēmumu atteikties no Klusā okeāna reģiona brīvās tirdzniecības līguma, tagad, kā nekad agrāk, ir svarīgi, ka CETA apstiprināšanai vairs nav nekādu šķēršļu," pēc pieņemtā lēmuma publiskā paziņojumā skaidro EP liberāļu grupas ALDE līderis Gijs Verhofštats.
Iecerēts, ka CETA darbosies kā stimuls Eiropas ekonomikai un vecinās izaugsmes atgriešanos pirmskrīzes līmenī.
CETA tika parakstīts 2016. gada 30. oktobrī. Lai nolīgums stātos spēkā pilnā apjomā, tas vēl jāapstiprina Eiropas Parlamentā un nacionālo valstu parlamentos.
Latvijas Saeimas Eiropas lietu komisija, apstiprinot aktualizēto Latvijas nacionālo pozīciju par CETA, no Latvijas puses devusi zaļo gaismu šī līguma parakstīšanai.
Ar pilnu plānotā nolīguma tekstu angļu valodā iespējams iepazīties šeit.