Norvēģija nolēmusi pieturēties "strausa" politikai jautājumā par arestēto Latvijas zvejas kuģi, līdz ar to riskējot tiesas procesā zaudēt suverenitātes tiesības strīdīgajā teritorijā, kā tas nupat noticis līdzīga konflikta iznākumā starp Norvēģiju un Lietuvu, sacīja Eiropas Savienības Krabju zvejas asociācijas pārstāvis Didzis Šmits.
Komentējot Norvēģijas vēstnieka Latvijā izteikumus par to, ka Latvijas kuģis "Senators" arestēts par nelegālu sniega krabju zveju Norvēģijas kontinentālajā šelfā, Šmits sacīja, ka lietu turpmāko virzību radikāli mainīs fakts, ka līdzīgā konfliktā Norvēģija nupat pirmās instances tiesā ir zaudējusi Lietuvai.
"Nupat saņēmām ziņu, ka Lietuva līdzīgā konfliktsituācijā ir uzvarējusi Norvēģijas pirmās instances tiesā. Lietuvas kuģi norvēģi šelfā aizturēja pērn, lietuvieši vērsās tiesā un vakar ir panākuši uzvaru. Norvēģijas vēstnieks droši vien iepazīsies ar šo tiesas spriedumu, kas skaidri liek saprast, ka arī Latvijas gadījumā gaidāms līdzīgs atrisinājums," sacīja Šmits.
Jautāts par pašreizējo situācijas attīstību viņš norādīja, ka Latvijas puse ir saņēmusi aicinājumu samaksāt 180 000 eiro sodu, ko veido divas pozīcijas - sods par zveju Norvēģijas ūdeņos, kā arī vēl atsevišķs sods kuģa kapteinim par attiecīgā lēmuma pieņemšanu.
"Soda apmērs nav ne liels, ne mazs, tas ir tipisks šādiem gadījumiem, kad kādā no zvejas reģioniem notiek pārkāpumi. Taču mēs negrasāmies to maksāt jebkurā gadījumā, jo nekādus pārkāpumus un vēl jo vairāk - nelegālu zveju - neesam veikuši," norādīja Šmits.
Kā ziņots, Norvēģijas vēstnieks Latvijā Steinars Ēgils Hāgens šodien norādīja, ka Latvijas kuģis "Senators" arestēts par iespējamu nelegālu sniega krabju zveju Norvēģijas kontinentālajā šelfā. Vēstnieks skaidroja, ka Norvēģijai ir iespēja licencēt sniega krabju zveju tās kontinentālajā šelfā, uzsverot, ka Eiropas Savienība (ES) un Latvija šādas licences bez Norvēģijas zināšanas izsniegt nevar. Par to informēta Latvija un ES.
Vēstnieks atgādināja, ka Svalbāras vienošanās neattiecas uz sniega krabju zveju Norvēģijas kontinentālajā šelfā. Līdz ar to ir stingri noteikts, kur to ir iespējams darīt. Teritorijās, uz kurām attiecas vienošanās, Norvēģijai ir regulatorais spēks. Līdz ar to Norvēģija sagaida, ka visi ievēros vienošanās. Tie kuģi, kuri veic nelegālu zveju tiks arestēti un sodīti.
Kā ziņots, Norvēģijas varas iestādes arestējušas Latvijas zvejas kuģi "Senators", kurš saskaņā ar iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos. Norvēģijas puse uzskata, ka zveja bijusi nelikumīga, tikmēr Latvijas puse atsaucas uz pērn decembrī panākto starptautisko vienošanos.
Ārlietu ministrija (ĀM) šonedēļ iesniegusi notu Norvēģijas vēstniecībai ar lūgumu atbrīvot Latvijas kuģi ar 30 cilvēku apkalpi. Izteikts arī lūgums netraucēt zveju, kas notiek saskaņā ar starptautisko vienošanos.
Jau vēstīts, ka, saskaņā ar izdevuma "The Independent Barents Observer" ziņoto, Latvijas kuģis pagājušajā nedēļā aizturēts, jo apkalpe esot nodarbojusies ar nelegālu zveju, par ko liecinot ap 2600 jūrā izliktās krabju ķeršanas ierīces, turklāt apkalpei neesot bijis nepieciešamās atļaujas. "Senators" krasta apsardzes kuģa pavadībā nogādāts līdz krastam, kur nodots policijas rīcībā. Vienlaikus izdevums norāda, ka lielākā daļa valstu, kam arī ir zvejas tiesības Svalbāras reģionā, Latvijas kuģa arestu neatbalsta un uzskata to par politiski motivētu.
Kā iepriekš akcentēja Šmits, kuģa arests noticis, pārkāpjot Parīzes 1920.gada līgumā noteikto nedriskriminācijas principu. "Šis ir klajš starptautisko tiesību pārkāpums un nedraudzīgs solis no Norvēģijas puses ne tikai pret Latviju, bet pret ES kopumā. Ja Norvēģija nemainīs savu nostāju un turpinās diskriminēt Latvijas likumiskās tiesības, strīdu var nākties izšķirt Starptautiskajā tiesā Hāgā," sacīja asociācijas vadītājs.
Jau vēstīts, ka pērn decembrī Zemkopības ministrija Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē Briselē panāca Latvijas zvejnieku interesēm atbilstošas sniega krabju zvejas iespējas 2017.gadā Svalbāras (Špicbergenas) reģionā, nodrošinot pieprasīto kuģu licenču skaitu sniega krabju zvejai.
Līdz ar to sniega krabjus šogad drīkst zvejot 11 Latvijas tāljūras zvejas kuģi, turklāt panākts, ka nav noteikts kuģu skaita ierobežojums, kas vienlaikus var atrasties šajā zvejas apgabalā.
Latvija līgumam par zvejas tiesībām Norvēģijas teritorijas Svalbāras (Špicbergenas) teritoriālajos ūdeņos pievienojās pērn, ratificējot jau 1920.gadā Parīzē parakstīto līgumu starp Norvēģiju, ASV, Dāniju, Franciju, Itāliju, Japānu, Nīderlandi, Zviedriju, Lielbritāniju un Īriju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
