Priekulē plāno būvēt peldbaseinu; deputāts bažīgs – to nevarēsim atļauties  (16)

"Ir skaidrs, ka mēs nevarēsim atļauties uzturēšanu," "Kurzemes Vārdam" sacījis pašvaldības deputāts Arnis Kvietkausks, kurš domes sēdē, kurā tika apstiprināts šā gada budžets, arī pauda neizpratni par šādu naudas izlietojumu.

Kopējie ieņēmumi Priekules novada budžeta plānā paredzēti aptuveni 7,7 miljonu eiro apmērā, atsaucoties uz domes materiāliem, vēsta laikraksts. Savukārt izdevumi lēšami ap 6,9 miljoniem eiro, no tiem lielākā daļa naudas jeb 44% tiks novirzīti izglītībai, 21% – teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai, 13% – vispārējiem valdības dienestiem, 10% – atpūtai, kultūrai un reliģijai.

Savukārt aizņēmumi veido 12 % pamatbudžeta, kas ir 817 535 eiro. Tie nepieciešami grants ceļu projektēšanai, kanalizācijas projektam Gramzdas centrā, siltumtrasei Gramzdas un Kalētu centrā, Lauku atbalsta dienesta atbalstīto projektu īstenošanai – ielu tirdzniecības laukumam, "Ģimeņu dārzam". Vēl finansējums nepieciešams kanalizācijas projektam Saules ielā, kā arī minitraktoram pašvaldības uzņēmumam "Priekules nami".

Budžetā iekļauts gandrīz piecus tūkstošus liels finansējums arī baseina skiču projektam, atzīmē "Kurzemes Vārds". To plānots būvēt pie sporta halles, lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu jau esošos resursus. Papildus būtu jādomā tikai par peldēšanas instruktoru un apkalpojošo personālu.

"Tādā veidā uzturēšana būs daudz lētāka, lielus izdevumus, izņemot elektrību un ūdeni, neprasīs," laikrakstam norādījis deputāts, novada sporta metodiķis Mārtiņš Mikāls. Viņš skaidrojis, ka šāda ideja radusies, jo baseins piesaistītu jaunu auditoriju aktīvai brīvā laika pavadīšanai.

Halli izmantojot cilvēki, kuri nodarbojas ar dažādu veidu aktīvo sportu, bet uz baseinu varētu nākt arī pensionāri, vecāki ar maziem bērniem, skolēni.

Tagad pašvaldība novada otro un trešo klašu skolēnus ved uz Lietuvā esoši peldbaseinu Skodā, norāda "Kurzemes Vārds".

Ja būtu savs baseins, nodrošināt peldēt apmācību būtu daudz vienkāršāk. Novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Vija Jablonska intervijā laikrakstam piebildusi, ka tas palīdzētu dažādot sporta stundas, jo Izglītības un zinātnes ministrija plāno to skaitu palielināt līdz trim nedēļā.

Jablonska "Kurzemes Vārdam" skaidrojusi, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā notikušas sarunas par to, vai baseina būvniecībai iespējams piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Esot iespējas piedalīties Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta vai Latvijas – Lietuvas pārrobežu programmā. "Ļoti liela nauda tur nav pieejama, bet tas ir iespējams," viņa piebildusi.

Kopējās būvniecības izmaksas tiek lēstas pusotra miljona eiro apmērā, informē "Kurzemes Vārds".

"Vai tādā mazā pilsētā, kāda ir Priekule, un novadā, kur pavisam ir pieci tūkstoši iedzīvotāju, mēs to varam atļauties?" laikrakstam šaubas paudis Kvietkausks, piebilstot: "Mēs esam drusciņ par mazu, mums ir pārāk mazs iedzīvotāju blīvums, lai ko tādu atbalstītu."

Deputāts laikrakstam pieminējis Lietuvas piemēru, kur nesen slēgts baseins pilsētā ar 9000 iedzīvotājiem. Baseina uzturēšana maksāšot 100 tūkstošu eiro gadā. Salīdzinājumam deputāts norādījis uz Virgas pagasta pārvaldes budžetu, kas ir 480 tūkstoši eiro. ""Gandrīz piekto daļu viena pagasta budžeta mēs ieguldīsim baseina uzturēšanā! Mēs nezinām, kā būs pēc pieciem gadiem, varbūt apvienosimies lielākā novadā, varbūt mums nebūs naudas, nevarēsim uzturēt," bažas "Kurzemes Vārdam" paudis deputāts. Viņš piebildis, ka Priekules novads šogad plāno aizņemties vēl gandrīz miljonu eiro.

Jablonska "Kurzemes Vārdam" norādījusi, ka baseina uzturēšanas izdevumi nebūs tik lieli, jo ēku plānots būvēt energoefektīvu gan celiņu skaita, gan griestu augstuma ziņā. Mikāls viņas teikto papildinājis, sakot, ka ūdeni sildīs un apkuri nodrošinās biogāzes ražotne.

"Kurzemes Vārds" atgādina, ka jau rakstījis par ieceri Pāvilostā būvēt baseinu, taču šī iecere pērn netika īstenota un, visticamāk, arī šogad neīstenosies.