Rail Baltica Express Train vilciens - 13
Foto: LETA

Lietuva no Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta autsaideres kļuvusi par tā līderi, ziņu aģentūrai BNS ceturtdien sacījis Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis, kas Briselē ticies ar Eiropas Savienības (ES) transporta komisāri Violetu Bulcu un konkurences komisāri Margarēti Vestageri.

"Šo tikšanos laikā es uzsvēru, ka Lietuva, kas līdz šim tikusi uzskatīta par projekta autsaideri, kļuvusi par tā līderi. Mums jau ir sliežu ceļš no Polijas robežas līdz Kauņai, turklāt mēs esam sākuši zemes atsavināšanas procedūras no Kauņas līdz Latvijas robežai. Neviena cita valsts nav tik daudz izdarījusi," viņš norādījis. "Tās bija pirmās tikšanās, iepazīšanās. Mūsu interesēs ir atrisināt vecās domstarpības."

Sarunā ar ES transporta komisāri Masjulis uzsvēris, ka Lietuvai "Rail Baltica" ir prioritārs projekts un tā vēlas saņemt tam maksimālu finansējumu arī pēc 2020. gada.

Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa iepriekš sacījusi, ka ir svarīgi noskaidrot, kādas finansējuma iespējas šo projektu gaida jaunajā finanšu perspektīvā, un, ja noskaidrotos, ka tiks piešķirts mazāk līdzekļu, Lietuvai, Latvijai un Igaunijai nāktos meklēt alternatīvus finansējuma avotus.

Līdz šim visas trīs Baltijas valstis un kopuzņēmums "RB Rail" jau ir saņēmuši Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) paredzēto līdzfinansējumu "Rail Baltica" dzelzceļa būvniecībai, parakstot divus līdzfinansējuma līgumus ar kopējo vērtību 765 miljoni eiro. CEF projekta īstenošanai no kopējām attiecināmajām izmaksām segs līdz 85%, finansiālajam atbalstam sasniedzot aptuveni 633 miljonus eiro.

Šonedēļ "RB Rail" iesniedza jaunu pieteikumu "Connecting Europe Facility (CEF) Transports 2016" izsludinātajā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus par finansiāla atbalsta piešķiršanu transporta nozares projektiem.

Pagājušajā nedēļa Lietuvas valsts dzelzceļa kompānija "Lietuvos geležinkeliai" norādīja, ka kopējā pieprasītā summa sasniegs 313,3 miljonus eiro un no tās uz 140,3 miljoniem cer Lietuvas kompānija. Šie līdzekļi tiktu ieguldīti 46,7 kilometrus gara uzbēruma ierīkošanai starp Kauņu un Panevēžu, kā arī inženiertīkliem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!