ZIņots, ka EP ar deputātu vairākuma atbalstu pieņemts Eiropas Savienības-Kanādas visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums. Klātienē balsojumu sagaidīja arī Kanādas starptautiskās tirdzniecības ministrs Fransuā-Filipe Šampaņs.
Līguma parakstīšanu atbalstīja 408 EP deputāti, bet 250 balsoja pret.
Grigule iepriekš portālam "Delfi" paudusi savu attieksmi, kritizējot CETA nolīgumu. Tāpat viņa februāra sākumā publiskā vēstulē sacījusi, ka līdz šim publiski par CETA nav pietiekami diskutēts, kā arī pieprasījusi papildu informāciju amatpersonām.
"Baidos, ka Latvijas sabiedrība kārtējo reizi tiks nolikta fakta priekšā. Mana izvēle, balsojot par CETA, būs atkarīga no objektīvās informācijas, kuru esmu ieguvusi, analizējot šo līgumu, kā arī no tās papildu informācijas, kuru sagaidu no amatpersonām," uzsvēra Grigule.
Līgumu vēl jāratificē visām ES dalībvalstīm, ko paredzēts paveikt dažu mēnešu laikā, lai jau aprīlī CETA stātos spēkā. Artis Pabriks, kurš bija līguma galvenais ziņotājs, norāda, ka Latvija, ratificējot līgumu 23. februārī, varētu kļūt par pirmo ES valsti, kas to izdara.
Patlaban Kanāda ir 12. lielākais Eiropas Savienības tirdzniecības partneris. Tā ir arī ievērojams investors – šobrīd investīciju apjoms ES no Kanādas sasniedz aptuveni 120 miljardus eiro.
Kā galvenie jaunā līguma ieguvumi tiek uzsvērta Eiropas Savienības valstu uzņēmumu brīva piekļuve Kanādas tirgum.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
