Latvijas ekonomika šogad augs par 3,2%, prognozē FM  (37)

2016. gadā Latvijas ekonomikas izaugsme bija palēninājusies līdz 1,6% (pēc provizoriskiem datiem), ko izraisīja Eiropas Savienības (ES) fondu ieviešanas kavēšanās, mainoties fondu plānošanas periodiem, kā arī zemais ekonomiskās attīstības tempu pieaugums kaimiņvalstīs.

FM ieskatā šogad ekonomikai jāpieaug ātrāk, ņemot vērā situācijas uzlabošanos ārējā vidē un ātrāku ekonomikas izaugsmi pasaulē kopumā un galvenajās Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīs. Tāpat jāņem vērā investīciju atjaunošanās Latvijā, pieaugot ES fondu līdzekļu plūsmai.

Pasaules kopējā ekonomikas izaugsme, pēc jaunākajām Eiropas Komisijas (EK) prognozēm, 2017. gadā paātrināsies līdz 3,4%, salīdzinot ar 3% iepriekšējā gadā, kad pasaules ekonomika auga lēnākajā tempā kopš globālās finanšu krīzes. Savukārt Latvijas galveno eksporta partnervalstu kopējā iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme 2017. gadā sasniegs 2,2%, kamēr iepriekšējā gadā tā veidoja 1,7%.

"Līdzās eksporta un investīciju pieauguma pozitīvajam devumam Latvijas ekonomikas izaugsmē, 2017. gadā stabili turpinās palielināties arī privātais patēriņš, kuru veicinās algu pieaugums, kā arī bezdarba mazināšanās un mērenais nodarbinātības pieaugums. Salīdzinājumā ar 2016. gadu būtiski straujāk pieaugs sabiedriskais patēriņš, cita starpā palielinoties izdevumiem veselības aprūpei un izglītībai, kas savukārt dodos papildus ieguldījumu ekonomikas attīstībā," prognozē FM.

Ministrijas skatījums uz Latvijas ekonomikas attīstību kopumā ir līdzīgs kā EK, kas savās jaunākajās prognozēs Latvijai 2017. gadā paredz 2,8% un 2018. gadā – 3% ekonomikas izaugsmi. Nedaudz zemākie EK prognozētie izaugsmes tempi saistīti ar mazliet piesardzīgāku Latvijas ārējās tirdzniecības attīstības novērtējumu, klāsta FM.

Pieaugot energoresursu un pārtikas izejvielu cenām pasaules tirgū, kopējais inflācijas līmenis 2017. gadā Latvijā varētu pieaugt līdz 2,3%. Savukārt 2018. gadā, pasaules cenu spiedienam mazinoties un cenu pieaugumu turpinot uzturēt augošajam iekšzemes tirgus pieprasījumam, inflācija pazemināsies līdz 2%. Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, inflācijas prognoze 2017. gadam ir paaugstināta par 0,7 procentpunktiem.

Vidējās bruto darba samaksas un darba tirgus prognozes, salīdzinot ar iepriekš prognozēto, nav būtiski mainījušās. Mēneša vidējā bruto darba samaksa, pēc FM prognozēm, 2017. gadā palielināsies par 5,5%, sasniedzot 906 eiro. Pēc tam darba samaksas pieaugums turpināsies 5% apmērā gadā. Savukārt bezdarba līmenis 2017. gadā turpinās samazināties, veidojot 9,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Mazinoties darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitam, nodarbinātības pieaugums tajā pašā laikā būs tikai mērens, tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaitām 2017. gadā palielinoties par 0,2%.

FM makroekonomisko rādītāju prognozes ir izstrādātas, balstoties uz konservatīviem pieņēmumiem.

FM ieskatā būtiskākie negatīvie riski pašlaik saistīti ar ārējo vidi un politisko situāciju pasaulē, tostarp ASV jaunās administrācijas politiku, nenoteiktību, ko rada šogad gaidāmās vēlēšanas vairākās vadošajās ES valstīs, kā arī Krievijas politiku un joprojām saspringto ģeopolitisko situāciju reģionā.

No iekšējiem riskiem ekonomikas attīstību negatīvi var ietekmēt ilgstoši zemais investīciju līmenis, piebremzējot atsevišķu pašlaik visai spēcīgi augošu nozaru attīstību, kā arī produktivitātei neatbilstoši straujš algu kāpums un neprognozēti straujš ražotāju izmaksu pieaugums, palielinoties energoresursu cenām. Iespējama arī tālāka kavēšanās ES fondu investīciju izmantošanā.

Kopumā gan Latvijas ekonomikas izaugsmes nākotnes prognozes vairāk ir pozitīvas, piemēram, pasaules kopējā ekonomiskā situācija pēdējos mēnešos uzlabojas straujāk nekā sagaidīts. Straujāku izaugsmi Latvijā var nodrošināt arī pašreizējā kreditēšanas aktivizēšanās un uzņēmumu investīciju straujāka attīstība, balstoties uz pašu resursiem, vēsta FM.

Latvijas Bankas prognoze paredz, ka Latvijas IKP izaugsme šogad būs 3% apmērā.